Krājbankas kraha parlamentāro izmeklēšanu kūrēs Lāčplēsis
Foto: LETA

Parlamentāro komisiju "Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") "kraha izmeklēšanai vadīs Jānis Lāčplēsis (V), portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lāčplēša kandidatūru parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja amatam ceturtdien aizklātā balsojumā atbalstīja septiņi no 11 komisijas deputātiem. Par otru izvirzīto kandidātu - Andreju Elksniņu (SC) – balsoja četri deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), bet komisijas sekretāra amatā – Kārlis Eņģelis (ZRP).

Komisijā strādās arī deputāti Andrejs Elksniņš (SC), Iveta Grigule (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS), Elīna Siliņa, Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK), Juris Viļums (ZRP) un Ivars Zariņš (SC).

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu plānots, ka komisija strādās deviņus mēnešus. Komisijā vērtēs "Krājbankas" uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu.

Saeimā norāda, ka Satversme un Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.

Saeima lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Krājbankas" uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu izveidi pieņēma 1.decembrī.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā SC deputāti vērsās pie premjerministra ar aicinājumu uzstāties Saeimas deputātu priekšā un ticami izskaidrot patieso situāciju ap "Krājbanku", kā arī izklāstīt parlamentam rīcības plānu bankas kraha seku novēršanai.

Vēlāk SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka premjers uz šo aicinājumu nereaģēja, tāpēc SC kopā ar kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības savāca nepieciešamos 34 parakstus, lai tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kas notika otrdien. Saeima nolēma pēc būtības neskatīt ierosinājumu uzdot premjeram izstrādāt plānu iedzīvotāju, valsts, pašvaldību un uzņēmēju aizsardzībai jau nākamajā parlamenta sēdē, bet gan nodot to izskatīšanai komisijās.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Krājbanku".

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Krājbanka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form