Kā informēja Saeimas "KPV LV" frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, Krapāne savu kandidatūru atsaukusi veselības stāvokļa dēļ."Tā ir delikāta un privāta lietas. Tas nebija noslēpums, ka Krapānes kundze ir bērniņa gaidībās, tas ir privāts jautājums, ko es nevēlos komentēt," uzsvēra Zakatistovs.
Paredzēts, ka Petraviča turpinās Krapānes iesākto darbu. "Es ticu, ka sievietes stāvoklī ir spējīgas vislabākajā veidā veikt darbu, un grūtniecība ir pārejošs jautājums," norādīja "KPV LV" frakcijas vadītājs.
Pirms kļūšanas par Saeimas deputāti Petraviča bija Saldus novada pašvaldības deputāte, kā arī SIA "Monēta" finanšu vadītāja. 1992. gadā viņa beigusi Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot specialitāti "bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija", norādīts Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Jāatgādina, ka 19. decembrī "KPV LV" frakcija labklājības ministra amatam virzīja Krapāni.
Centrālajā vēlēšanu komisijā pieejamā informācija liecina, ka Krapāne pirms kļūšanas par 13. Saeimas deputāti strādāja par Reģionālās pašvaldības policijas lietvedi un Ikšķiles novada domes administratīvās komisijas locekli.
2008. gadā Krapāne Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ieguvusi Pirmsskolas izglītības skolotāja izglītību.
Kā portālam "Delfi" norādīja "Jaunās Vienotības" preses sekretārs Sandris Sabajevs, ministru amatu kandidātu virzīšana ir katras partijas atbildība. Neatkarīgi no šīs situācijas ir jāturpina darbs pie valdības deklarācijas izstrādes, uzsvēra partiju apvienībā.
Pirmā premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa un Petravičas tikšanās varētu notikt piektdien.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.
Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".
"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).
Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).
Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).
Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).
Valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu Kariņa vadītajai valdībai.
