Finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums "Liepājas metalurgs" ir salīdzināms ar "Titāniku", kuru arī uzskatīja par nenogremdējamu kuģi, intervijā norāda bijušais 10.Saeimas "Saskaņas centra" deputāts Valērijs Kravcovs, kurš vada Liepājas Krievu kopienu un 16.novembrī tika ievēlēts arī par Latvijas Krievu kopienas prezidentu.
Kravcovs pēc izglītības ir inženieris metalurgs, viņš "Liepājas metalurgā" nostrādājis no 1988. līdz 1998.gadam un šīs rūpnīcas bankrotu uztver kā personīgu traģēdiju.
Kravcovs atgādina - tika uzskatīts, ka, pat ja septiņas kuģa tilpnes pieplūdīs ar ūdeni, "Titāniks" negrims. Aisbergs uzšķērda deviņas kuģa tilpnes, un tās divas "liekās" tilpnes nogremdēja "Titāniku". "Liepājas metalurgā", pēc Kravcova domām, sakrita vienlaikus vairāki nelabvēlīgi faktori.
Pēc viņa domām, pirmais nelabvēlīgais faktors, protams, ir akcionāru nesaskaņas, otrais - straujā metāla armatūras tirgus samazināšanās pasaulē. Treškārt, par nepanesamu slogu rūpnīcai kļuva valsts uzliktie elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi, kas "Liepājas metalurgam" ir līdz pat 20 reizēm lielāki nekā citās Eiropas valstīs, kas apdraud uzņēmuma konkurētspēju pasaules tirgū. Ceturtkārt, Latvijas valdība neko nedarīja, lai glābtu "Liepājas metalurgu".
Kravcovs sāka strādāt "Liepājas metalurgā" 1988.gadā par tērauda kausēšanas ražotnes inženieri. No 1996. līdz 1997.gadam viņš bija galvenais skaitļošanas sistēmu speciālists, no 1997. līdz 1998.gadam - Mārketinga nodaļas vadītājs. Gadi, kad Kravcovs strādāja "Liepājas metalurgā", bijuši uzņēmuma uzplaukuma gadi. Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans bija tikko iegādājušies "Liepājas metalurgu" un veidoja jaunu komandu, kurā strādāt. Viņi uzaicināja arī Kravcovu.
Kā atceras Kravcovs, toreiz visi lielie akcionāri draudzīgi strādāja kopā. Lipmans atbildēja par politiku un naudas piesaisti, Segals - par izejvielu sagādi, Zaharjins - par ražošanu un produkcijas realizāciju. Kas pēc tam notika akcionāru starpā, ir zināms tikai viņiem pašiem, bet "Liepājas metalurga" sabrukums sākās tieši ar akcionāru strīdiem, uzskata Kravcovs.
Valsts varēja dot "Liepājas metalurgam" valsts pasūtījumu, piemēram, 100 000 tonnu celtniecības armatūras ražošanai, un nosūtīt uz rūpnīcu savu pārstāvi, kas sekotu valsts dotā finansējuma racionālam izlietojumam, prāto Kravcovs, norādot, ka tā valstis glābj savas lielās rūpnīcas citviet pasaulē. Pildot valsts pasūtījumu, "Liepājas metalurgs" varētu vismaz sešus mēnešus strādāt. Rūpnīca tiktu saglabāta kā struktūra, bet saražoto armatūru varētu uzkrāt noliktavās un vairāku gadu laikā realizēt. Tomēr nekas netika izdarīts, lai glābtu "Liepājas metalurgu".
Pēc Kravcova domām, "Liepājas metalurga" perspektīva ir bēdīga, īpaši, ja no "Liepājas metalurga" tiks atdalītas un pārdotas tā vērtīgākās un iekārojamākās daļas - osta, flīžu ražotne. Iespējams, ka tieši šo iekārojamo daļu dēļ "Liepājas metalurgs" arī tiek gremdēts, pieļauj Kravcovs.
Kravcovs prognozē, ka rūpnīcu sadalīs un pārdos pa daļām. Sliktākais variants būs, ja paliks tikai tērauda ražotne, kur izgatavos vien metāla sagataves, kuras tiks krautas kuģos un eksportētas. Tādā gadījumā "Liepājas metalurgā" paliks strādāt tikai 200 darbinieku. Visu pārējo rūpnīcas teritoriju pārklās ar zālienu, kā tas jau ir noticis Liepājas cukurfabrikā, kur strādāja 600 cilvēku.
Liepāju Kravcovs salīdzina ar melno caurumu, kurā viens pēc otra pazūd uzņēmumi. Pēdējos gados pilsētā esot slēgti jau 18 uzņēmumi. "Es nezinu, varbūt tā ir apzināta politika, kuru kāds realizē," saka Kravcovs. Viņš esot dzirdējis baumas, ka pilsētā apzināti tiek likvidēti uzņēmumi, lai iznīcinātu darba vietas krieviem un viņi aizbrauktu prom no Latvijas. Tās gan esot veltīgas cerības, jo, pirmkārt, pēc ražotņu slēgšanas prom brauc tieši latvieši, kuriem kā pilsoņiem paveras plašas darba iespējas visā Eiropas Savienībā. Savukārt krievi, kuri ir nepilsoņi, darbā uz ārzemēm aizbraukt nevar, jo ES darba tirgū viņiem ir dažādi ierobežojumi. Krieviem vienkārši neesot, kur braukt, jo kādreizējie sakari un radnieciskās saites ar vēsturisko dzimteni ir zudušas. Ja jau viņi neatgriezās Krievijā 20 gadu laikā, tad nedarīs to arī tagad, uzskata Kravcovs.
Patlaban uz Liepāju esot atbraukuši vervētāji no vairākām Krievijas metalurģiskajām rūpnīcām. Viņi aicina darbā pie sevis metalurgu eliti - velmētājus un tēraudkausētājus. Tādu augstas klases speciālistu Liepājā ir apmēram 20. Viņi aizbrauks, bet pārējie atlaistie 1400 paliks, skaidro Kravcovs.
