Krievijā aizdomas par plaģiātismu Daugavpils tiesneša doktora disertācijā; pats tiesnesis to noliedz
Foto: Shutterstock

Aktīvistu grupa no Krievijas atklājusi, ka Daugavpils tiesas tiesneša, Daugavpils Universitātes (DU) docenta Arvīda Ozerska 2008. gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā 75% teksta veido plaģiāts, vēstīja TV3 raidījuma "Nekā personīga". Pats Ozerskis pēc raidījuma izplatījis komentāru, ka norobežojas un noraida raidījumā pausto informācijas. Viņš uzsver, tā ir nepatiesa, un pat pieļauj, ka raidījuma veidotājiem šādu tematu rosinājuši kādu lietu dalībnieki, kuri vēlas traucēt dažu krimināllietu iztiesāšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Krievijas akadēmisko sabiedrību pēdējos gados satricinājuši vairāki plaģiāta skandāli – aktīvistu grupa "Dissernet" tur atklājusi vismaz 11 000 zagtu doktora disertāciju un vēl tikpat zinātnisku publikāciju, kurās konstatēts plaša mēroga plaģiāts. Viens no šādiem darbiem esot arī Ozerska doktora disertācija.

Pēc Krievijas likumiem atņemt diplomu autoram vairs nevarot, lai arī plaģiātu medniekiem neesot šaubu, ka Ozerska darbs "Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos" ir norakstīts no divus gadus agrāk aizstāvēta Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā. Līdz pat 70.lappusei teksts vārds vārdā sakrīt, tad septiņas lappuses pārkopētas no cita pētījuma, kam atkal seko 17 lappuses ar Andropova tekstu, bet 30 lappusēm autors nav zināms, iespējams, tas bijis pats Ozerskis. Pēc tām 24 lappuses atkal pārkopētas no citiem darbiem, vēstīja "Nekā personīga".
Krievijas aktīvistu grupas dalībnieks Andrejs Zajakins raidījumam skaidroja, ka Ozerskim ir trīs atsauces uz Andropovu, bet nokopētas ir vairāk nekā 100 lappuses. "Bet ziniet, pat ja viņš katrā lappusē ieliktu atsauci, tas viņu neglābtu," apgalvoja Zajakins.

Pats Ozerskis "Nekā personīga" atzina, ka viņš savā disertācijā ir izmantojis citu autoru darbus, bet iekļāvis atsauces uz tiem. "Protams, mēs varam izmantot vairākus un dažādus avotus, rakstot par savu disertāciju. Pats galvenais, lai mums būtu atsauces. Uz šo autoru ir atsauces. Nekur normatīvā aktā nav norādes, cik reizes man vajag to pašu atkārtot. Bet, protams, saturiski tā ir pavisam cita disertācija," apgalvoja Daugavpils tiesas tiesnesis un DU pasniedzējs.

Zajakins atzīmēja, ka konkrētajā augstskolā, kurā savu doktora disertāciju aizstāvēja Ozerskis, esot aizstāvēta 261 nozagta disertācija. "Turklāt tas viss notiek koncentrētā veidā vienās un tajās pašās disertāciju padomēs, tad, protams, ka saprātīgs pieņēmums ir, ka tā nav sagadīšanās, bet gan organizēta disertāciju tirdzniecības sistēma," uzskata plaģiātu mednieks.
DU rektore Irēna Kokina noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai docents būtu pelnījis savu amatu, ja izrādītos, ka viņš savu doktora grādu ir ieguvis, kopējot citu kolēģu darbus. "Domāju, ka pilnīgi noteikti nē. Šaubu nav. Strādā tā saucamais akadēmiskā godīguma likums, līdz ar to DU, protams, seko tam visam līdzi," viņa sacīja.

Latvijas Augstskolu padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis "Nekā personīga" norādīja, ka iespējas Latvijā anulēt citā valstī izsniegtu grādu valsts dibinātām institūcijām noteikti nav. "Vienīgā teorētiskā iespēja pastāv, ja DU kopā ar Akadēmiskās Informācijas centru atsauc savu piekrišanu Ozerska diploma atzīšanai Latvijā. To izvērtēs DU Ētikas komisija un Ozerska kolēģi tiesību katedrā," skaidroja Teikmanis.

Tikmēr Tiesnešu ētikas komisija Ozerska gadījumu raidījumam atteikusies komentēt, kamēr nesaņems pierādījumus par viņa negodīgumu.

Pēc svētdienas, 19. septembrī, izskanējušā raidījuma Daugavpils tiesas tiesnesis Ozerskis izplatījis komentāru, kurā uzsver, ka viņam doktora grādu piešķīra vienīgā lemttiesīgā institūcija
"Kopš mana zinātniskā darba aizstāvēšanas ir pagājuši vairāk nekā 13 gadi. Doktora disertācija tika sagatavota un aizstāvēta publiski. Lēmumu par diploma izsniegšanu pieņēma Krievijas Federācijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākā atestācijas komisija. Tā ir vienīgā valsts institūcija, kura ir tiesīga noteikt un veikt zinātnisko darbu ekspertīzi," raksta Ozerskis.

Viņš norāda, ka Krievijas interneta resurss "Dissernet", uz ko atsaucas "Nekā personīga", pastāv kopš 2013. gada un tajā proponētais nevar tikt nosaukts par objektīvu un neatkarīgu pētījumu (ekspertīzi). "Nav saprotams, kādi "pētnieki vai eksperti" to ir veikuši, ir tikai norāde, ka tie ir "Dissernet aktīvisti". Šis interneta resurss eksistē, pateicoties ziedojumiem," pamato tiesnesis.

"Minētajās sakritībās, tabula tiek veidota, izmantojot vairāku programmatūru automatizācijas līdzekļus - kādus un vai tie ir sertificēti, netika minēts vispār. Pēc tam tika veikta "roku apstrāde" un vizuāla "acu apskate". Man šādas zinātniskās metodes nav zināmas," vesta Ozerskis.

Viņš arī norāda, ka interneta resurss "Dissernet" uzsver – nevienu veikto ekspertīzi nevar uzskatīt par galīgu un patiesu. Ekspertīzei piemīt pieļaujamības un varbūtības raksturs.

"Es norobežojos un noraidu raidījumā pausto nepatieso informāciju un pieļauju, ka raidījuma veidotājiem šādu tematu rosinājuši kādu lietu dalībnieki, kuri vēlas traucēt dažu krimināllietu iztiesāšanu," pauž Ozerskis.

"Nekā personīga" atgādina, ka Ozerskis specializējas krimināllietās, bet viņa vārds visskaļāk izskanējis politiskā kontekstā, jo tieši šis tiesnesis esot pieņēmis lēmumu, ka bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims ("Mūsu partija") nav sadarbojies ar bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju, lai gan politiķa vārds ir čekas maisos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Daugavpils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form