karogi
Foto: DELFI

Šogad pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā Krievijas Ārlietu ministrija neizplatīja oficiālu nosodošu paziņojumu par Rīgā notikušajiem leģionāru atceres dienas pasākumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Laikraksts "Neatkarīgā" pirmdien vēsta, ka Krievijas mediju salīdzinoši neitrālais tonis, kādā šogad atspoguļoti 16. marta notikumi Rīgā, ļauj izdarīt pieņēmumu par kaimiņvalsts nevēlēšanos leģionāru atceres dienu izmantot skaļai propagandai par fašisma atdzimšanu Latvijā, jo tas negatīvi iespaidotu informatīvo fonu pirms 27. martā gaidāmā abu valstu robežlīguma parakstīšanas.

Tieši vēlme nogaidīt un palūkoties, kā Latvijas varas iestādes tiks galā ar 16. marta akcijām, pēc ekspertu un diplomātu domām, ir iemesls tam, ka Krievijas ĀM vēl aizvien nav oficiālā paziņojumā apstiprinājusi robežlīguma parakstīšanas datumu.

Zīmīgi, ka vairākums Krievijas mediju, aprakstot leģionāru atceres dienu, izvēlējušies sausi neitrālu notikumu atreferēšanu, nedodot tribīni tā saukto antifašistu lozungiem un interpretācijām par fašisma atdzimšanu Latvijā. Toties daudz tiek citēts premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) un prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Krievijas mediji, izņemot dažus ultraradikālos, kā, piemēram, portālu Regnum.ru, uzsver Latvijas amatpersonu norobežošanos no 16. marta pasākumiem, kā arī nošķir "sirmo leģionāru miermīlīgo un kluso gājienu" no "radikālu neonacistisku organizāciju" akcijas.

Kreisā avīze "Trud" 16. marta notikumiem Rīgā pieskārusies vien īsziņas līmenī, faktiski bez attieksmes demonstrēšanas aprakstot šīs dienas norises. Tā dēvēto antifašistu nometnes darbības "Trud" neapraksta ne ar pušplēstu vārdu. Arī laikraksts "Novije izvestija" aprobežojies ar īsu bezkaislīgu informāciju, tomēr savu attieksmi paudis virsrakstā: "Rīgā notikušas esesiešu svinības." Līdzīgi ziņu portāls Gazeta.ru pie bezkaislīgas īsziņas uzlicis virsrakstu: "Rīgā noticis esesiešu gājiens." Portāls Regions.ru citādi visumā neitrālajai ziņai uzlicis virsrakstu "Pa Rīgu atkal pastaigājās veci fašisti."

Portāls News.ru plaši citējis Kalvīti, kurš vilcis vienādības zīmi starp abu flangu radikālajiem grupējumiem, kuriem "ir tikai viens pamatmērķis – lai viņus parādītu televīzijā un aprakstītu avīzēs". Arī ziņu aģentūra "ITAR-TASS" uzsvērti izklāsta Latvijas amatpersonu norobežošanos no leģionāru dienas pasākumiem un izvērsti citē Vairas Vīķes-Freibergas argumentus, kāpēc īsts Latvijas patriots šādos gājienos nepiedalītos.

16. marta notikumiem ne tik plaši, tomēr uzmanību pievērsuši arī Rietumu mediji. Daudzi balstījušies ziņu aģentūras "Associated Press" skaidrojumā, ka daļa latviešu leģionu uzskata par varoņiem, kas cīnījās nevis nacistu labā, bet par Latvijas neatkarību pret padomju okupantiem. Daudzi pasaules mediji arī pārpublicējuši plašo vācu aģentūras DPA analīzi. "Pastāv ļoti daudzi skatupunkti, un katrā ir savs patiesības grauds. Latviešu leģiona vēsture tiek izmantota, lai saasinātu sociālo un politisko saspīlējumu," aģentūra citē nevācu SS vienību ekspertu Metjū Kotu.

Jau vēstīts, ka 16.martā Rīgā tika pieteikti vairāki pasākumi, taču, pateicoties drošības pasākumos iesaistīto policistu skaitam, leģionāru atceres dienā nav notikušas dažādi domājošo grupu sadursmes nedz pie Brīvības pieminekļa, nedz arī citur Rīgā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form