Krievija ir noraidījusi Latvijas piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par papildu uzticamības pasākumu īstenošanu, tādējādi atsakoties no iespējas veidot caurskatāmību un stiprināt uzticību abu valstu starpā, portālu "Delfi" informēja Aizsardzības ministrijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā Krievijas provokatīvo rīcību Latvijas pierobežā un caurskatāmības trūkumu, Latvijas interesēs ir pārliecināties par Krievijas militārajām spējām Latvijas pierobežā un maksimāli veicināt pārskatāmas attiecības militārajā jomā. Tādēļ, lai panāktu atklātību un prognozējamību abu valstu starpā, kā arī mazinātu domstarpības, Latvijas un Krievijas Aizsardzības ministriju pārstāvji tikās Rīgā pērn, 8. decembrī. Tikšanās laikā Latvijas puse piedāvāja konkrētus priekšlikumus attiecībā uz caurskatāmības veicināšanu.

Sarunu rezultātā Latvijas puse 9. decembrī nosūtīja Krievijai piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju pierobežas rajonos. Savukārt šā gada 9. martā Krievijas puse noraidīja Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības, norāda Aizsardzības ministrija.

Noslēdzot Latvijas piedāvāto vienošanos par uzticības un drošības veicinošiem pasākumiem uz Vīnes dokumenta bāzes Latvija un Krievija varētu mazināt abpusējas bažas, jo tiktu panākta abu valstu ilgtermiņa iespēja konsultēties un apmeklēt militāros objektus un militārās mācības reģionā.
Noraidot Latvijas puses piedāvājumu, Krievija atņēma sev iespēju apmeklēt Latvijas militāros objektus un pazaudēja iespēju apliecināt savu pārskatāmību un militāro draudu neesamību pierobežas objektos. Latvija ir ieinteresēta ilgtermiņa, pārbaudāmā un uz starptautiskajiem principiem veidotajā sadarbībā, nevis vienreizējās aktivitātēs, kas var tikt plaši atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, bet sniegtu mazu praktisku pienesumu, teikts paziņojumā medijiem.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka NATO-Krievijas formālas attiecības tika pārtrauktas 2014. gada pavasarī Krievijas veiktās Krimas aneksijas un agresijas Ukrainas austrumos dēļ. Pašreizējā NATO politika attiecībā pret Krieviju balstās atturēšanā un politiska dialoga uzturēšanā.

Tāpat Aizsardzības ministrija akcentē, ka jau kopš 2003. gada tā piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējo vienošanos uzticības un drošības jautājumos, ko Krievija konstanti līdz šim ir noraidījusi.

Tiek uzsvērts, ka Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014. gada pirmajā pusē ir ievērojami pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežas tuvumā.

Ņemot vērā arī nedraudzīgu un brīžiem naidīgu retoriku attiecībā pret Latviju, tas rada nepieciešamību Latvijai meklēt papildu drošības garantijas un izvērst sadarbību ar sabiedrotajiem, reaģējot uz Krievijas īstenotajām militārajām aktivitātēm, norāda ministrija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Krievija Krima NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form