"Neaizturot Berezovski, oficiālā Rīga ir ignorējusi Interpola dalībvalsts saistības un demonstrējusi sevi kā neuzticamu partneri cīņā ar starptautisko noziedzību. Latvijā jāatskaitās sev par to, ka šādas darbības nepaliks bez sekām," norādījusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Latvijas ĀM preses sekretārs Rets Plēsums sacīja, ka Latvijas puse no Krievijas neesot saņēmusi aicinājumu izdot Berezovski.
Savukārt pats Berezovskis piektdien pauda viedokli, ka viņa ierašanās Latvijā nepasliktinās Latvijas un Krievijas attiecības.
Berezovskis pastāstīja, ka Latvijā ieradies vakar no Izraēlas un Latvijas robežu viņš šķērsojis, uzrādot Lielbritānijā izsniegtus Platona Jeļeņina dokumentus. Uzņēmējs arī piebilda, ka par savu ierašanos Latvijā nav iepriekš brīdinājis mūsu valsts varas iestādes.
Viņš tomēr norādīja: iespējams, viņa ierašanās Latvijā var "izsaukt to, ka Krievija spers atbildes soļus pret Latviju", taču no Latvijas stratēģisko interešu viedokļa viņa ielaišana valstī esot tikai pluss, kas liecina, ka Latvijā pastāv demokrātija. "Pirms atbraukt uz šejieni, es uzdevu sev jautājumu - vai Latvija ir demokrātiskā valsts? Es nonācu pie secinājuma, ka ir," teica Berezovskis.
Bija plānots, ka Berezovskis uzturēsies Latvijā līdz sestdienai, taču viņš devās projām jau piektdien.
Berezovskim 90.gados bija liela ietekme Kremlī kā bijušā prezidenta Borisa Jeļcina sabiedrotajam. 2003.gadā Lielbritānija Berezovskim sniedza politisko patvērumu, kad Krievija mēģināja panākt viņa izdošanu sakarā ar apsūdzībām kriminālnoziegumos.
Berezovskis asi kritizē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savulaik, izmantojot savas mediju iespējas Krievijā, viņš kritizējis varas iestādes par ķīlnieku krīzes risinājumu Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā.
Krievija izdevusi jau vairākus starptautiskos orderus, kuros pieprasīts apcietināt Londonā dzīvojošo magnātu.