Gan Sisojevi, gan Kolosovskis cilvēktiesību tiesā vērsušies, lai iegūtu Latvijas nepilsoņu statusu un līdz ar to likumīgi varētu palikt uz dzīvi Latvijā. Krievijas kā trešās puses iesaistīšanās procesos nozīmē principiāli jaunu tiesai iesniegto sūdzību procesuālo stāvokli, apgalvoja jurists.
"Šī rīcība atbilst Krievijas prezidenta [Vladimira Putina] vēstījumam [Krievijas] Federālajai sapulcei, kas izskanēja pirms gada. Šajā gadījumā mēs aizsargājam neapstrīdamas tiesības - tiesības katram dzīvot ar sev tuvu cilvēku, ar savu bērnu. Atteikšanos no tādu tiesību sniegšanas juridiskajā praksē ir grūti kvalificēt, tā skan kā ņirgāšanās par pašām tuvākajām un dziļākajām cilvēciskajām attiecībām," skaidroja Krievijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
"Pārsteidzoši, ka rupji Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi notiek valstī, kura gatavojas iestāties Eiropas Savienībā," piebilda Laptevs. Viņš uzsvēra, ka iesaistīšanās šajās lietās nozīmē Krievijas gatavību konsekventi aizsargāt savus pilsoņus ne tikai Baltijā, bet arī citās valstīs. "Krievija rīkojas nevis no politiskajām, bet no juridiskajām un tiesiskajām pozīcijām. Krievu tiesību aizsardzība ārzemēs ir mūsu valsts svēts pienākums," apgalvoja amatpersona.