Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Krievija veic genocīdu pret ukraiņu tautu, teikts trešdienas, 13. aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas vienbalsīgi pieņemtajā paziņojumā par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā.

Trešdien Ārlietu komisijas deputāti diskutēja par paziņojumu, kas tapa kā reakcija uz Krievijas īstenotajiem noziegumiem, agresiju un bruņotu spēku pielietojumu Ukrainā, kā arī Krievijas centieniem noliegt savu bruņoto spēku pastrādātos noziegumus.

Saeimas komisija paziņojumā norāda, ka Krievijas militārā iebrukuma rezultātā savas mājas pametuši vairāk nekā desmit miljoni Ukrainas iedzīvotāju, bet valsti pametuši vairāk nekā četri miljoni iedzīvotāju.

Tāpat paziņojumā konstatēts, ka Krievijas pielietotā taktika Ukrainā, bombardējot pilsētas, sabiedriskos centrus, civilo infrastruktūru, kā arī Krievijas militārajiem spēkiem nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus, ir "acīmredzamas kara noziegumu un pat noziegumu pret cilvēci pazīmes".

Komisija arī nosoda Krievijas ļaunprātīgu veto tiesību izmantošanu Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padomē un aicina paātrināt ANO reformu īstenošanu.

Tāpat Ārlietu komisija paziņojumā atzīst, ka Krievija patlaban veic genocīdu pret ukraiņu tautu.

Debašu laikā deputāts Nikolajs Kabanovs (S) norādīja, ka paziņojumā atsauce uz genocīdu pret ukraiņu tautu nav patiesa, jo masveida upuri un kara noziegumi ir nešķirami atkarībā no upuru tautības.

Kā piemēru viņš minēja noziegumus Mariupolē, kur cieta ne tikai ukraiņi, bet arī krievu valodā runājošie. Kabanovs piebilda, ka Saeimas komisijas paziņojumā būtu jālieto "saskatāmas genocīda pazīmes", jo vēl esot jāpagaida, lai Krievijas pastrādātie noziegumi Ukrainā tiktu atzīti par genocīdu.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka Krievijas rīcībā ir izteikti saskatāmas genocīda pazīmes. Viņš atsaucās uz Putina uzrunu pirms Krievijas sāktās karadarbības, pasludinot, ka Ukraina nav leģitīma valsts, gan arī Krievijas medijos pasniegto informāciju, kas apšauba ukraiņu tautas pastāvēšanu. Dombrava šo informāciju aicināja skatīt kontekstā ar patlaban veikto Ukrainas civiliedzīvotāju iznīcināšanu, ko apliecina foto un video liecības. "Mums nevajag atstāt vietu interpretācijai – tas ir Krievijas īstenots genocīds," uzsvēra deputāts.

Arī deputāte Krista Baumane (AP) aicināja saglabāt komisijas paziņojumā vārdu "genocīds". "Pēc visa, ko esam redzējuši – izvarošanas, mocības. Ko mēs vēl gaidām? Kam vēl būtu jānotiek, lai mēs sauktu lietas īstajos vārdos," uzsvēra Baumane.

Savukārt komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) piebilda, ka kara noziegumi un genocīds ir jāatzīst, tiklīdz tie tiek fiksēti.

Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja uz 11. aprīlī notikušo ANO drošības padomes brīfingu, kura fokusā bijuši Krievijas pastrādātie seksuālie noziegumi un noziegumi pret sievietēm un bērniem. Viņa piebilda, ka Krievija gan šos pārmetumus noraidījusi, pasludinot tos par Rietumu propagandu. "Tas ir Krievijas sens ieradums – novelt savu vainu uz citiem," secināja Kalniņa-Lukaševica.

Ministrijas pārstāve komisijas attālinātās sēdes iekšējā sarakstē norādīja, ka 2008. gada 19. jūnijā pieņemtajā ANO rezolūcijā tiek nosodīta seksuālā vardarbība kā kara instruments un ANO paziņo, ka "izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība var būt kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai genocīda pamatdarbība".

Tāpat viņa uzsvēra, ka aizvien vairāk ir redzams, ka Krievija Ukrainā veic kara noziegumus. "Tas, kas notiek Ukrainā pēc būtības ir Krievijas īstenots genocīds pret ukraiņu tautu," sacīja ĀM pārstāve.

Pēc debatēm Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma minēto paziņojumu un vienojās to virzīt uz Saeimu, lai deputāti to pieņemtu kā visa Latvijas parlamenta paziņojumu.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Džo Baidens otrdien apsūdzēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā.

Šī bija pirmā reize, kad Baidena administrācija lietojusi genocīda terminu, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets 5. aprīlī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu piešķirt 100 000 eiro kara noziegumu izmeklēšanai Ukrainas teritorijā.

Minētā summa ir Latvijas brīvprātīgs atbalsta maksājums Starptautiskajai krimināltiesai ar mērķi atbalstīt un veicināt krimināltiesas uzsākto izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Ukrainas teritorijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!