Nav pieļaujami Krievijas centieni pārskatīt starptautiski atzītu vēstures patiesību, noliedzot vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu. Krievijas Federācijai kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmējai jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts, kā arī jāatsakās no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas, uzskata partiju apvienība "Jaunā Vienotība".
Apvienība ir sagatavojusi Saeimas paziņojumu "Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību", ar ko pirmdien, 13. janvārī, Sadarbības sanāksmē iepazīstinās koalīcijas partnerus, aicinot to kopīgi parakstīt, portāls "Delfi" uzzināja partiju apvienībā.
"Šogad apritēs 30 gadi kopš 4. maija deklarācijas pieņemšanas – tā bija vēsturiskā taisnīguma uzvara, mēs atguvām savu valsti, un mūsdienu demokrātiskajā pasaulē mūsu valsts tiesības uz brīvību un neatkarību netiek apšaubītas. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka tepat kaimiņos ir valsts, kurai šis nav tikai vēstures izpratnes jautājums – Krimas okupācijas neatzīšana šobrīd ir tikpat kritiska, kā tas bija Baltijas valstu okupācijas gadījumā," norāda JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
"Tāpēc mūsu morāls pienākums ir visos veidos atgādināt par vēstures faktiem un asi vērties pret jebkādiem mēģinājumiem sagrozīt vēsturi. Kā totalitārisma upuru piemiņas vārdā, tā Eiropas kopīgās nākotnes labad šobrīd ir īpaši svarīgi apzināties un saglabāt Eiropas valstu un sabiedrības vienotu izpratni par vēstures notikumiem," skaidro Latkovskis.
JV sagatavotajā dokumentā starptautiskā sabiedrība aicināta pievērst uzmanību un kritiski vērtēt Krievijas Federācijas amatpersonu centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī attaisnot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju. Paziņojuma projektā uzsvērts, ka, mazinot starptautiski nosodītā Molotova-Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā un noliedzot prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu, notiek vēršanās pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, starptautiskā sabiedrība tiek maldināta par Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, tādējādi radot apdraudējumu starptautiskajai kārtībai.
Paziņojuma projektā uzsvērts, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku, prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas un fundamentālas Latvijas nacionālo tiesību normas. Divi totalitārie režīmi – nacionālsociālistiskā Vācija un Padomju Savienība – 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot tā laika starptautisko tiesību normas un savas starptautiskās saistības, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfērās Centrālo un Austrumeiropu, noslēdzot Neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS – tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu – un tā slepeno papildprotokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu.
Savukārt 2020. gada 8. maijā aprit 75 gadi, kopš Otrā pasaules kara beigām, kas ietvēra nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju un viena no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem likvidāciju. Tomēr kara beigas, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, nenoveda pie Latvijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu atbrīvošanas. Latvija atkārtoti tika pakļauta otras totalitārās varas – Padomju Savienības – okupācijai. Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas ļoti īsā laika posmā piespiedu kārtā panāca politiskās iekārtas maiņu Latvijā un veica tās aneksiju, kam sekoja masveida represijas – slepkavības, aresti un deportācijas, liela Padomju Savienības pilsoņu skaita pārvietošana uz Latviju, rusifikācija, mēģinājumi iznīcināt latviešu nacionālo identitāti, latviešu valodas un kultūras nozīmes būtiska mazināšana, teikts projektā.
Paziņojuma projektā par nepieņemamiem atzīti Krievijas Federācijas amatpersonu mēģinājumi noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un relativizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus.
Jau ziņots, ka pērn decembrī Putins noliedzis PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā un centies zināmu daļu atbildības par konflikta izraisīšanu novelt uz Poliju.
Krievijas prezidents arī noliedza, ka PSRS būtu 1939. gadā iebrukusi Polijā, un apgalvoja, ka Polija bijusi iejaukta Hitlera holokausta plānos.
Putins arī kritizēja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā norādīts, ka Hitlera Vācijas un Staļina PSRS neuzbrukšanas pakts "sagatavoja ceļu tam, lai izraisītos Otrais pasaules karš".
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis decembra nogalē nosodīja Putina centienus vainot Poliju par Otrā pasaules kara izraisīšanu, norādot, ka Maskava melo, lai novērstu uzmanību no savām nesenajām neveiksmēm.
"Prezidents Putins melojis par Poliju vairākkārt un vienmēr darījis to tīši," paziņojumā uzsvēra Polijas premjers.
"Tas parasti notiek tad, kad Krievijas vara jūt starptautisko spiedienu saistībā ar savām aktivitātēm. Pēdējo nedēļu laikā Krievija cietusi vairākas smagas sakāves," viņš piebilda.
Eiropas Savienība pagarinājusi sankcijas, kas Krievijai noteiktas Krimas aneksijas dēļ, dopinga lietošanas dēļ uz vairākiem gadiem apturēta Krievijas sportistu dalība starptautiskajās sacensībās, un Krievija "nav spējusi pilnībā pārņemt kontroli pār Baltkrieviju", atgādināja Moraveckis.
"Es uzskatu, ka prezidenta Putina vārdi ir mēģinājums apslēpt šīs problēmas. Krievijas līderis labi apzinās, ka viņa apsūdzībām nav nekāda sakara ar realitāti, un ka Polijā nav pieminekļu Hitleram vai Staļinam."
"Šādi pieminekļi šeit bija vienīgi tad, kad tos uzslēja agresori un noziedznieki - Trešais reihs un Padomu Krievija," atgādināja Polijas premjers.
Polijas Ārlietu ministrija bija izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai izteiktu "stingrus iebildumus" pret Putina "vēsturiskām insinuācijām", kurās Putins apsūdzējis pirmskara Poliju antisemītismā un solidaritātē ar Ādolfu Hitleru.
Polija izteica "stingrus iebildumus pret vēsturiskajām insinuācijām, kuras pēdējo dienu laikā izteikušas Krievijas augstākās varas iestādes", pavēstīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Marcins Pžidačs.
Ar šīm insinuācijām bija domāti Putina izteikumi Krievijas Aizsardzības ministrijā, kad Putins apgalvoja, ka Polijas vēstnieks Vācijā pirms Otrā pasaules kara esot solījis uzcelt Hitlera statuju Varšavā par fīrera solījumu nosūtīt ebrejus uz Āfriku.
"Nelietis, antisemītiska cūka, citādi to nevar nosaukt," sacīja Putins, atsaucoties uz šī vēstnieka dienasgrāmatu. "Viņš pauda pilnīgu solidaritāti ar Hitleru savos antisemītiskajos uzskatos."
Putins pirms tam decembrī vainoja rietumvalstis un Poliju par Otrā pasaules kara izcelšanos, norādot uz dažādiem līgumiem, kas bija noslēgti ar nacistisko Vāciju pirms šī kara sākuma 1939. gadā.
Polijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka "Polija bija pirmā valsts, kas 1939. gada septembrī iesaistījās bruņotā pretestībā pret Vācijas armiju, kuru atbalstīja Padomju Savienība".
"Vācijas agresijas un iznīcinošās rīcības iznākums bija aptuveni sešu miljonu Polijas pilsoņu noslepkavošana, ieskaitot trīs miljonus ebreju," paziņoja Ārlietu ministrija.
Tā piebilda, ka Krievija "mēģina samazināt Padomju Savienības dalīto atbildību par miera sagraušanu Eiropā. Padomju Savienība no 1939. līdz 1941. gadam bija Ādolfa Hitlera Vācijas sabiedrotā".
Pirms Vācijas iebrukuma Polijā 1939. gada 1. septembrī, ar ko sākās Otrais pasaules karš, Padomju Savienība un Vācija bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta slepenā pielikumā vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.
Padomju Savienība 1939. gada 17. septembrī uzbruka Polijai, kas tobrīd karoja pret Vāciju, un okupēja lielu daļu Polijas teritorijas.
