EPA-AFI

ASV valsts sekretārs Kolins Pauels pirmdien apliecināja Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ka Krievijai nebūs veto tiesību NATO paplašināšanas jautājumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Es pateicu viņai, ka Krievijai nekad netiks dotas veto tiesības jautājumā par to, kas ir vai kas nav NATO daļa, un mēs aplūkosim katru valsti saskaņā ar apstākļiem un standartiem," sacīja Pauels pēc tikšanās ar Vīķi-Freibergu.

Pauela un Vīķes-Freibergas sarunās tika apspriesti Latvijas plāni iestāties Eiropas Savienībā, ko paredzēts realizēt šī gadu desmita vidū, un Latvijas centieni iestāties NATO. Latvijas prezidente pirmdien tikās arī ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.

Latvija un pārējās Baltijas valstis vēlas iestāties NATO, lai gan pret to stingri iebilst Krievija, kas ir protestējusi pret Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanos Austrumeiropā.

1999.gadā NATO iestājās Polija, Čehija un Ungārija. Nākamgad NATO valstu vadītāji tiksies Prāgā, lai apspriestu alianses tālāku paplašināšanos, un ir gaidāms, ka Prāgā tiks uzaicinātas iestāties NATO vēl dažas valstis.

Vīķe-Freiberga paziņoja, ka Rīga vēl arvien apņemas īstenot militārās, ekonomiskās un politiskās reformas, kuras NATO pieprasa no potenciālajām jaunajām dalībvalstīm.

"Mēs esam ieinteresēti tajā mierā un stabilitātē, ko NATO ir spējusi nodrošināt Eiropas kontinentam," sacīja Latvijas prezidente pēc tikšanās ar Pauelu.

"Mēs ļoti gribētu atrasties zem NATO drošības aizsega," teica Vīķe-Freiberga un piebilda, ka Latvija ir gatava uzņemties alianses dalībvalsts pienākumus.

"Mēs jūtam, ka varam dot savu ieguldījumu starptautiskās drošības misijās un varam dot savu ieguldījumu mierā un stabilitātē jaunajā Eiropā," sacīja Latvijas prezidente.

Viņa piebilda, ka Latvija arī centīsies iestāties Eiropas Savienībā.

"Mēs ļoti grūti strādājam, lai pabeigtu mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā, un strādājam divtik grūti, lai būtu gatavi atbilst visiem NATO kandidātvalsts kritērijiem," sacīja Vīķe-Freiberga.

"Es jūtu, ka mēs varam rēķināties ar to, ka turpināsies ASV vadošā loma pasaulē un to vadošā loma transatlantiskajā aliansē," sacīja Vīķe-Freiberga, atbildot uz Eiropas bažām, ka pēc jaunā ASV prezidenta Džordža Buša inaugurāciju janvārī var būt sākusies ASV izolacionisma pastiprināšanās.

Pauels atteicās paziņot, cik liels ir Latvijas progress NATO kandidātvalsts kritēriju apmierināšanai, bet sacīja, ka Latvijas prezidente viņam sniegusi "diezgan labu norādījumu, cik veiksmīgi [Latvija] cenšas atbilst šiem standartiem".

Viņš nodeva Vašingtonas "vislabākos novēlējumus [Latvijai], lai turpinātos tās ekonomiskie panākumi un panākumi virzībā uz Eiropas Savienību".

Pretstatā Latvijas valsts prezidentes sirsnīgajai uzņemšanai Vašingtonā Krievija pēdējoreiz uzaicināja kādu no Latvijas vadītājiem apmeklēt Maskavu tikai 1994.gadā.

Krievija pauž līdzīgu attieksmi arī pret Igauniju, to motivējot ar krievvalodīgo "diskrimināciju" Latvijā un Igaunijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form