Krievijai pašlaik nepietiek spēka vēl arī 9. maija provokācijām Latvijā, domā Sārts
Foto: LETA

"Krievijai tā spēka tik daudz, lai pievērstos vēl mums, īpaši nav palicis," Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pirmdien sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, vērtējot iespējamās provokācijas Latvijā 9. maijā, ko organizatoriski atbalstītu Krievija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vaicāts, vai šobrīd Latvijas informatīvajā telpā redzami kādi vēstījumi, ka notiek gatavošanās 9. maijam, ka varētu būt kādas provokācijas, viņš atbildēja, sakot, ka "ir protams grupas, kurās jau ar zināmu noslieci uz politiskiem viedokļiem, ir cilvēki, kas atbalsta Maskavu, tur viņi aicina uz aktīvu rīcību 9. maijā. Bet cik tas, kas ir redzams digitālā vidē, pārceļas uz realitāti... Ne vienmēr aktīva un burbuļojoša diskusija onlainā nozīmē, ka tiešām ļoti daudzi cilvēki būs pie pieminekļa".

Protams, "ja Krievija varētu, viņa mēģinātu padarīt šo par tādu demonstratīvu gadījumu par to, kādas šausmas notiek Latvijā, vienīgais, es domāju, ka Krievijai tā spēka tik daudz, lai pievērstos vēl mums, īpaši nav palicis," viņš izteicās.

Sārts gan piebilda, ka nevajag, protams, kļūt pašpārliecinātiem – tas, ka varbūt 9. maijā iesējamie provokāciju riski varētu būt augstāki nekā 16. martā, "tam es sliektos piekrist, ir vairāki faktori, šīs aktīvistu grupas, kurām varētu būt interese šo te ekspluatēt".

Viņš gan pauda šaubas par to, ka tā varētu būt "sistemātiska organizēta rīcība, kuru atbalsta organizatoriski no Krievijas".

"Es šaubos, es neesmu redzējis, ka viņi vispār vairs ir spējīgi uz tādām nopietnām lietām," sacīja Sārts.

Arī iespēju, ka Krievijā uz 9. maiju tiktu izsludināta vispārēja mobilizācija, viņš vērtēja kā ne pārāk augstu.

Sārts sacīja, ka par to, vai iespējama vispārēja mobilizācija, ir grūti pateikt, jo, piemēram, no praktiskiem apsvērumiem "tas mirklis ir nokavēts". Loģiskāk būtu bijis mobilizāciju veikt iepriekš – pirms mēneša, kad bijusi sasaukta dome un par mobilizāciju klīdušas baumas.

Uz jautājumu, vai Krievijas sabiedrības motivāciju ir izdevies pietiekami sagatavot iespējamai vispārējai mobilizācijai, Sārts atbildēja, sakot, ka "viens ir skatīties karu televīzijas ekrānā, otrs – kad tev pieklauvē pie durvīm un saka "nāc šurp"". Iespējams, tas arī bijis iemesls, kāpēc šī mobilizācija līdz šim nav tikusi pasludināta.

"Iespēja tāda ir, bet es nedomāju, ka tā ir ārkārtīgi augsta," viņš teica.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 31. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt pasākumus padomju armiju slavinošu pieminekļu pakājē, kā arī ierobežotas 9. maija publiskas svinības.

Savukārt 7. aprīlī galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja steidzamības kārtā virzīto priekšlikumu šogad 9. maiju noteikt kā Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu izmantot 9. maija Uzvaras parādi, lai izsludinātu masveida mobilizāciju pēdējam triecienam pret Ukrainu, prognozēja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless. Ministrs sacīja, ka Putins varētu pieteikt jaunu karu pasaules "nacistiem" šajā parādē, kas veltīta Krievijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, ziņoja britu laikraksts "Daily Mail".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā 9. maijs Jānis Sārts Krievija Lielbritānija NATO Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form