Kirsanovs "ir otrais šādu politisko procesu upuris Latvijā", sacīts dokumentā.
"Pasludinot kursu uz tiesiskas demokrātiskas valsts izveidošanu, Latvijas varas iestādes faktiski veic īstu vecu, nespēcīgu cilvēku vajāšanu," sacīts paziņojumā.
Krievijas ĀM uzsver, ka Latvijas varas iestādes paliek "kurlas pret Krievijas puses aicinājumiem demonstrēt vienkāršu cilvēkmīlestību un pārtraukt tiesisko vajāšanu, izvirzot sadomātas apsūdzības".
"Izrādās, humānisma jēdziens nav nemaz tik svešs Latvijas varas iestādēm.. Acīmredzot, šīs jūtas tām rada vēlmi ļaut nodzīvot līdz galam savu mūžu tālajā Austrālijā nacistiskajam noziedzniekam [Konrādam] Kalējam," teikts paziņojumā.
Krievijas ĀM uzsver - uz Kalēja sirdsapziņas ir tūkstošiem nošautu cilvēku dzīvību, taču pieprasīt viņa izdošanu tiesai Latvijas varas iestādes acīmredzami nesteidzas.
"Mazākais, to var nosaukt par dīvainu izlases veida humānismu," teikts paziņojumā.
Genocīdā apsūdzētais bijušais PSRS VDK majors Kirsanovs mira svētdien psihiatriskajā slimnīcā ar sirds nepietiekamību. Kirsanovam piespiedu ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā bija noteikta kā drošības līdzeklis, jo viņš nesaprata notiekošo un pat nespēja iepazīties ar apsūdzību. Viņa lieta jau bija nosūtīta tiesai un tagad prokuratūrai jālemj par to, kā rīkoties tālāk - vai lieta izskatāma tiesā vai ne, jo genocīda noziegumiem, pēc likuma, nav noilguma.
Latvijas Ārlietu ministrija pagaidām paziņojumu nekomentē, jo vispirms vēlas ar to iepazīties, sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Līga Bergmane.
Kirsanovu apsūdzēja 93 epizodēs, tajā skaitā trīs cilvēki pēc viņa parakstītiem dokumentiem nošauti. VDK majoru apsūdzēja par lēmumu gatavošanu, krimināllietu ierosināšanu un dokumentu kārtošanu, kas saistīti ar nepamatoti notiesātām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
