Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien pauda izbrīnu par Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem, ka Otrajā pasaules karā nav bijis uzvarētāju, un raksturojusi tos kā destruktīvu cenšanos pārskatīt Otrā pasaules kara un Nirnbergas tribunāla rezultātus.
Bērziņš pagājušajā nedēļā ieteica Saeimai virzīties uz priekšu ar politiska lēmuma pieņemšanu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, lai veicinātu sabiedrības saliedētību. Prezidents arī pauda aicinājumu uz izlīgumu Otrā pasaules kara dalībnieku organizācijām nosūtītā vēstulē, kurā atzina, ka "šajā karā nebija uzvarētāju, jo šis bija lielākais noziegums pret cilvēci tās pastāvēšanas vēsturē, kura sekas vēl ilgi atbalsosies paaudžu paaudzēs, arī tajos upuros, kuri nevainīgi cieta lēģeros, koncentrācijas nometnēs un cietumos".
"Protams, mēs pievērsām uzmanību Latvijas valsts vadītāja "samiernieciskajai" iniciatīvai. Izraisa neizpratni vārdi par to, ka Otrajā pasaules karā "nebija uzvarētāju". Tas pamatos ir pretrunā vēsturiskajai realitātei un ir zaimi pret Padomju Savienības tautām un tās sabiedrotajām antihitleriskajā koalīcijā, kuras atbrīvoja pasauli no fašisma," teikts otrdien izplatītā Krievijas ĀM oficiālā pārstāvja Aleksandra Lukaševiča atbildē uz mediju uzdotu jautājumu.
"Šajā saistībā mēs kārtējo reizi esam spiesti pievērst oficiālās Rīgas uzmanību tam, ka ir destruktīvi censties pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus un Nirnbergas tribunāla spriedumu, kas atzina SS par noziedzīgu organizāciju. Mēs gaidām, ka šādus izteikumus atbilstoši principiāli novērtēs attiecīgā profila starptautiskie institūti, Latvijas partneres Eiropas Savienībā un veterānu organizācijas," piebilda Lukaševičs.
Prezidents savā vēstulē Latviešu Nacionālo karavīru biedrībai, 130.Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrībai, "Daugavas Vanagiem", Latviešu virsnieku apvienībai, Latviešu strēlnieku apvienībai un Latviešu Nacionālo partizānu apvienībai uzsvēra, ka izlīgums starp Otrā pasaules kara veterāniem ir ļoti svarīgs sabiedrības saliedēšanai kopumā.
"Ir jāsāk ar pamatiem un jāatgriežas tajā vēstures punktā, no kura sākās Latvijas sabiedrības šķelšanās. Ja ēkā parādās bīstamas plaisas, tad jālabo un jānostiprina pamati. Tikai tā mēs varēsim veidot patiesi stipru un saliedētu Latvijas tautu," vēstulē klāsta prezidents.
Viņš norādīja, ka tas nav mēģinājums uzspiest karavīriem mākslīgu izlīgumu.
"Ir sperts pirmais solis, lai pārrunātu un izprastu šāda izlīguma iespējas un nosacījumus. Primāri tas nozīmētu abstrahēšanos no viedokļa par to, kurš karojis pareizākajā pusē. Tā ir cilvēciska sapratne un izlīgums, nevis mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Mēs nevaram aizmirst sāpes, upurus un netaisnības. Tāpat nav runa par kara noziegumu attaisnošanu," teikts vēstulē.
Prezidents pieminēja, ka šāds izlīgums ir nepieciešams Latvijas nākotnes vārdā. Ja abās frontes pusēs karojušie ir gatavi respektēt pretējās puses kara biedru piemiņas dienas – 16.martu un 9.maiju, kā arī 8.maiju kā vienotu Otrā pasaules kara piemiņas dienu – un neapstrīdami atzīst Latviju par neatkarīgu valsti, tad solis izlīguma virzienā jau ir sperts.
"Lai Latvija vairs nekad netiktu ierauta postošās kara šausmās, lai sabiedrībā valdītu miers un savstarpēja cieņa, lai nākamās paaudzes dzīvotu drošā un plaukstošā valstī, tādēļ vien ir nepieciešams šāds izlīgums, ar kuru tiktu pāršķirta viena no melnākajām lappusēm mūsu valsts vēsturē," sacīts prezidenta vēstulē kara veterāniem.