Foto: Delfi, Agnese Bankovska

Krievijas Ārlietu ministrija paudusi neizpratni par Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) lēmumu slēgt pārraudzības perioda dialogu ar Latviju, jo pēc ministrijas pārstāvju domām etnisko minoritāšu tiesību situācija Latvijā pēdējā laikā ir palsiktinājusies.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Krievijas Ārlietu ministrija internetā publicētā paziņojumā norāda, ka pēc virknes starptautisku ekspertu un cilvēktiesības aizstāvošu Latvijas nevalstisko organizāciju novērtējuma nacionālo mazākumtautību tiesību situācija Latvijā pēdējā laikā ir tikai pasliktinājusies.

Krievijas ĀM apgalvo, ka pagājušajā gadā pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību skaits pieaudzis līdz 70, salīdzinot ar 62 iepriekšējā gadā, no kā 38 ir aizliegumi profesijām, salīdzinot ar 25 aizliegumiem 2004.gadā.

Krievija arī nesaskata Latvijā vēlēšanos ieklausīties starptautisko organizāciju rekomendācijās kādā no jautājumiem, un tas izraisot nopietnas bažas.

"Latvijā netiek risināta masveida bezpilsonības problēma. Turklāt šī gada pirmajos mēnešos naturalizācijas tempi ir samazinājušies gandrīz uz pusi. Konvencija par nacionālo mazākumtautību aizsardzība Latvijā ir ratificēta ar tādām piebildēm, kas zināmā mērā devalvē tās nozīmi. Tiek ignorētas krievvalodīgās sabiedrības un starptautisko ekspertu aicinājumi pārskatīt vidējās izglītības reformas, kas vērstas uz izglītības krievu valodā izskaušanu," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Krievija EPPA lēmumu pārtraukt pārraudzību uzskata par politisku un neatbilstošu pašreizējai situācijai Latvijā.

Krievija turpinās rūpīgi sekot līdzi Latvijā notiekošajam un radikālu izmaiņu gadījumā tā rosinās ne tikai pēcmonitoringa dialoga atjaunošanu, bet arī pilna mēroga monitoringa atjaunošanu Latvijā.

EPPA pirmdien plenārsēdē apstiprināja EPPA biroja ziņojumu, ar kuru tiek slēgts pārraudzības perioda dialogs ar Latviju. Dialogs pirmdien tika apstiprināts, kaut arī Krievijas Federācijai bijuši iebildumi pret cilvēktiesību neievērošanu Latvijā, ko Krievija Latvijai pārmet jau kopš 2002.gada.

LETA jau ziņoja, ka EPPA birojs šī gada janvārī neapstiprināja Pārraudzības komitejas pērn pieņemto lēmumu pārtraukt pēcmonitoringa dialogu ar Latviju. Biroja sēdē nolemts, ka jautājuma risinājums jāatliek līdz EPPA vasaras sesijai un Latvijai jāsniedz papildu informācija šajā lietā.

Komiteja pērn apstiprināja lēmumu slēgt pēcmonitoringu ar Latviju, taču komitejas priekšsēdētājs Georgijs Frunda ziņojumā norādīja, ka Latvijā ir jāpievērš lielāka uzmanība mazākumtautību izglītības reformai, kas, pēc atsevišķu komitejas locekļu vārdiem, prasa pārāk daudzus priekšmetus mazākumtautību pārstāvjiem apgūt latviešu valodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form