Krievijas Ārlietu ministrija otrdienas vakarā izteica skeptisku attieksmi pret ekonomisko sankciju likumprojektiem pret Latviju, kurus trešdien galīgajā lasījumā grasās izskatīt Krievijas dome.
Krievijas Ārlietu ministrijā (ĀM) aģentūrai "Interfax" norādīts, ka diez vai likumprojekta mērķis, proti, krievu valodā runājošo iedzīvotāju tiesību aizsardzība, ir sasniedzama ar šo likumu pieņemšanu.

"Šo likumprojektu pieņemšana un īstenošana neveicinās Krievijas un Latvijas attiecību attīstību," uzsvēra Krievijas ĀM pārstāvis.

Turklāt ar lielu ticamību var apgalvot, ja Krievija pieņems šādus dokumentus, "tiks pievērsta attiecīga starptautiskās sabiedrības uzmanība", atzina Krievijas ārlietu resorā.

Krievijas Valsts dome trešdien trešajā lasījumā izskatīs divus likumprojektus par sankcijām pret Latviju.

Abus likumprojektus izstrādājuši Komunistiskās partijas deputāti no Krievijas Valsts domes NVS un sakaru ar tautiešiem komitejas. Tos divos lasījumos pieņēma Valsts domes iepriekšējais sastāvs un, pēc iepriekšējās informācijas, arī pašreizējais domes sastāvs tos varētu atbalstīt.

Likumprojekti pret Latviju sastāv no divām daļām, no kurām viena attiecas tieši uz sankcijām pret Latviju, bet otra - uz krievu valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju aizsardzību no sankciju ietekmes.

Iepriekšējais Valsts domes sastāvs gandrīz vienbalsīgi atbalstīja sankcijas pret Latviju, bet jaunajā sastāvā, kas tika ievēlēts pagājušā gada decembrī, sankcijām ir parādījusies opozīcija.

Pret sankcijām iestājas tādi ietekmīgi NVS un sakaru ar tautiešiem komitejas locekļi kā komitejas priekšsēdētājs, bijušais NVS lietu ministrs Boriss Pastuhovs, bijušais premjerministrs Jevgeņijs Primakovs un partijas "Jabloko" deputāts Vjačeslavs Igrunovs.

Izpildvara - prezidenta administrācija un valdība - jau pagājušajā gadā sniedza negatīvu slēdzienu likumprojektiem par sankcijām pret Latviju.

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš paudis cerību, ka Krievija rīkosies saprātīgi, pirms pieņemt likumprojektu par ekonomiskajām sankcijām pret Latviju.

Ministrs uzskata - ja šāds lēmums tiks pieņemts Valsts domē un to akceptēs prezidents, Krievija pārkāps starptautiskās saistības un savas iepriekš paustās apņemšanās.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs savukārt paudis pārliecību, ka likumprojekti nestāsies spēkās, lai arī, iespējams, Krievijas Valsts dome tos varētu pieņemt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!