Pēc viņa teiktā, Krievija ir gatava izdarīt izņēmumu procesā, kas parasti ilgst vairākus mēnešus, un pieņemt lēmumu par līguma ratificēšanu pāris dienās. Pirms tam Igaunijas un Krievijas valdību pārstāvjiem noteikti būtu vēlreiz jāparaksta šis dokuments.
Krievijas politiskā elite diskutē, kā uzlabot attiecības ar Baltijas valstīm. Kosačovs uzskata, ka pirmais solis ir jāsper Baltijas valstīm. "Bumba nav mūsu laukumā," viņš teica.
Baltijas valstīm būtu jāpiemēro arī pilsonības nulles variants, lai cilvēki ar "pelēkajām" pasēm varētu iegūt pilsonību. Esot jāmaina arī cilvēku attieksme pret vēsturi. "Okupācijas nebija," teica Kosačovs.
Kā uzskata Kosačovs, Baltijas valstīm esot jābūt atvērtākām nepilsoņu naturalizēšanā. "Krievvalodīgie iedzīvotāji iepriekš varēja būt šķērslis, kas kavētu pievienošanos ES un NATO, bet tagad pilsonības piešķiršana vienkāršotā kārtībā ir svarīgs akts no humānā viedokļa," viņš teica.
Kosačovs norāda, ka naftas vada novirzīšana no Baltijas valstīm ir bezjēdzīgi nelietderīga naudas tērēšana. Krievija rīkotos daudz saprātīgāk, transportējot naftu caur Baltijas valstīm. Pēc viņa teiktā, kavēšanās jauna dzelzceļa tilta celtniecībā pār Narvas upi uz Igaunijas un Krievijas robežas ir vēl viens nesaprātīgas rīcības piemērs.
Runājot par integrācijas problēmām, Kosačovs atzina, ka Krievija nekādi nav palīdzējusi krievvalodīgajiem iedzīvotājiem integrēties. "Ja cilvēks dzīvo kādā valstī 15 gadus, ir loģiski, ka viņš iemācās šīs valsts valodu," sacīja Kosačovs.
Nākamgad Krievija tērēs miljardu rubļu (20,5 miljonus latu) nevalstisko organizāciju finansēšanai. Priekšroka tiks dota organizācijām, kurām ir projekti ar tautiešiem, arī Igaunijā. "Krievija nesāks vilināt tautiešus pāri robežai ar varu, viņi ir resurss, kas palīdz uzlabot attiecības ar Baltijas valstīm," teica Kosačovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
