"Šajā jautājumā mēs nobalsojām vienbalsīgi," sacīja Ļihačovs.
Saskaņā ar Ļihačova teikto Vešņakovs paudis cerību, ka "viņa politiskā un cilvēciskā pieredze ļaus izpildīt izvirzītos uzdevumus".
"Ar Vešņakova kandidatūru iepazīstināja ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs, kurš arī pauda pārliecību, ka Aleksandrs Alberta dēls [Vešņakovs] tiks galā ar darbu šajā grūtajā iecirknī," pastāstīja senators.
Viņš pauda senatoru cerības, ka Vešņakovs, atrodoties vēstnieka amatā, palīdzēs attīstīt parlamentāro dialogu starp Krieviju un Latviju.
Kā ziņots, Krievijas parlamenta apakšpalātas - Valsts domes - ārlietu komiteja Vešņakova kandidatūru atbalstīja jau 10.oktobrī.
Sākotnēji Krievijas vēstnieku kandidātus izvēlas Ārlietu ministrijas kolēģija, pēc tam tās apspriež abu parlamenta palātu atbildīgās komitejas, un pozitīva lēmuma gadījumā dokumenti tiek nosūtīti prezidenta administrācijai, kas pieprasa nākamā vēstnieka rezidences valsts piekrišanu. Vēstnieka iecelšanas procesu noslēdz prezidenta dekrēts.
Šā gada jūnijā tika prognozēts, ka Vešņakovs kļūs par NVS izpildsekretāru, taču pret viņa kandidatūru kategoriski iebilda Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Vešņakova nozīmēšanu par vēstnieku Latvijā kāds avots Krievijas Valsts domē iepriekš skaidroja ar Maskavas vēlmi nomainīt pašreizējo vēstnieku Kaļužniju, kurš ir bijušais enerģētikas ministrs un pārāk aktīvi aizstāvējis Krievijas naftas kompāniju intereses.