Foto: DELFI
Lai palielinātu iespējas iegūt ziņas no plašāka kontaktpersonu loka, Krievijas izlūkdienests darbam piesaistījis savā vēstniecībā Rīgā strādājošu diplomātu, rakstīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par 2019. gadu. Birojs pārskatā gan nav nenorādījis šī diplomāta vārdu.

SAB norāda, ka Krievijā ir plaši izplatīta prakse, ka specdienesti izmanto citu institūciju un organizāciju piesegu, parasti ieņemot amatus, kas saistīti ar starptautiskās sadarbības veidošanu. Tāpat citu institūciju darbiniekus, piemēram, darbam ārvalstīs nozīmētus diplomātus, specdienesti var iesaistīt slepenā sadarbībā.

Šādu praksi SAB konstatējis arī Latvijā.

Lai palielinātu iespējas iegūt ziņas no plašāka kontaktpersonu loka, Krievijas izlūkdienests darbam ir piesaistījis vēstniecībā Rīgā strādājošu diplomātu. Pildot oficiālos pienākumus, diplomāts īsteno arī izlūkdienesta uzdevumus, piemēram, tikšanās laikā ar Latvijas pārstāvjiem uzdodot specdienesta sagatavotus jautājumus.

Tāpat SAB informē, ka tradicionāli Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvalde (GRU) izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno, izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju piesegu. Militārā atašeja biroja oficiālās funkcijas ir militāri-diplomātisko starpvalstu sadarbības jautājumu risināšana, bet šajās pozīcijās bieži tiek nozīmēti GRU virsnieki, kuru galvenais uzdevums ir izlūkošanas informācijas vākšana.

Krievijas vēstniecībā Latvijā militārā atašeja biroju vada pulkvedis Ruslans Ušakovs, kurš darbu Latvijā uzsāka 2019. gadā. SAB raksta, ka Ušakovs biežāk nekā amata priekšgājējs apmeklē drošības un ārpolitikas tematikai veltītus pasākumus, kuru ietvaros veido sākotnējos kontaktus ar minēto jomu ekspertiem.

Ārvalstu specdienestu izlūkošanas aktivitātes Latvijā ir vērstas uz to, lai pēc iespējas detalizēti izzinātu plašu jautājumu loku par Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas, ekonomikas, enerģētikas un drošības politikas aktualitātēm, tajā skaitā Latvijas aktivitātēm un mērķiem Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), kā arī citās starptautiskajās organizācijās. Tāpat tiek apkopota informācija un analizēti sociālie procesi, sabiedrības noskaņojums un reakcija uz aktuāliem politiskiem un ekonomiskiem notikumiem.

SAB novērojumi liecina, ka arī 2019. gadā Krievijas izlūkošanas prioritāte bija NATO īstenotā politika un aktivitātes reģionā, kā arī Latvijas aizsardzības spējas un īstenotie pasākumi visa veida drošības stiprināšanai. Reģionālā drošības politika ir arī citu Latvijā strādājošu ārvalstu specdienestu pastiprinātas uzmanības lokā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!