Latvijā politisko patvērumu lūdzis Krievijas jaunās paaudzes nacionālists Dmitrijs Savins. Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vēl vērtē viņa iesniegumu, pirmdien vēstī laikraksts “Latvijas Avīze”.
Savins laikrakstam apgalvojis, ka pret viņu vērsušās Krievijas varas iestādes, jo viņš kritizējis Krievijas īstenoto Krimas aneksijas politiku. Laikraksts vēstī, ka martā notikušas kratīšanas viņa dzīvoklī, bet neilgi pēc tam Savins pārcēlies uz Latviju un apmeties Liepājā. Tagad Krievijas opozicionārs lūdzis arī politisko patvērumu Latvijā.
Kā laikrakstu informējusi PMLP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Undīne Priekule, patvēruma pieprasītājus pārvalde vērtē vidēji sešus līdz deviņus mēnešus, atteikuma gadījumā viņiem ir iespēja iesniegt pārsūdzību. Iestādes pārstāve skaidrojusi, ka tiek izvērtētas ziņas, kuras pieteicējs sniedzis robežsardzes pārstāvjiem.
Tikmēr Savins norāda, ka jau tagad viņš Latvijā strādājot. Viņam esot ienākumi no publicistikas. "Neuztraucieties, neesmu ieradies, lai izmantotu Latvijas sociālos labumus. Ja Krievijā notiks būtiskas pārmaiņas, atgriezīšos dzimtenē, kas man ir ļoti dārga," laikrakstam norādījis Savins.
Viņš savulaik darbojās politiskajā kustībā "Jaunais spēks", kuras ideoloģiskā nostāja ir labēji konservatīva un ir opozīcijā Kremlim. "Latvijas Avīze" raksta, ka Savins ir trīsdesmitgadnieks, kas dzimis Aizbaikālā, bet vēlāk apmeties Sanktpēterburgā, kur nodarbojies ar publicistiku un bijis sabiedriskais aktīvists. Krievija, viņaprāt, varas darbību dēļ vairs nav uzskatāma par nacionālu valsti. Krievijas īstenoto Krimas aneksiju viņš uzskata par savai valstij postošu, raksta laikraksts.
"Krimas aneksija nesīs Krievijai tikai postu. Nav uz labu brāļu karš ar Ukrainu," uzskata Dmitrijs. Viņš publicējis vairākus rakstus par Krimas un Ukrainas jautājumiem Kijevā bāzētajā portālā "petrimazepa.com". Savu uzskatu dēļ esot zaudējis arī daļu draugu Krievijas nacionālistu vidē, tomēr par to nesūkstās. Savins uzskata, ka publikācijas ukraiņu portālā un dažādi publiskie izteikumi bijuši iemesls tam, lai 5. martā viņa dzīvoklī Sanktpēterburgā kratīšanu veiktu Krievijas Izmeklēšanas komiteja, kurai līdzi bijuši Federālā drošības dienesta darbinieki, raksta "Latvijas Avīze". Kratīšanā Krievijas varas iestāžu pārstāvji interesējušies par viņa datu nesējiem, jo sevišķi liela interese bijusi par materiāliem, kas saistīti ar Ukrainu.
