Krievijas Valsts domes deputāti trešdien pieņēma Latvijas Saeimai adresētu paziņojumu, kurā pauž viedokli, ka Latvijas krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā negatīvi ietekmēs Krievijas un Latvijas attiecības.
Šo paziņojumu dome pieņēmusi pēc parlamenta Ārlietu komisijas un NVS lietu komisijas iniciatīvas. Par paziņojuma pieņemšanu balsoja 347 deputāti, pret - 11, bet divi atturējās.

Paziņojumā atgādināts, ka 23.janvārī Saeima otrajā lasījumā pieņēma izglītības likuma grozījumus. Saskaņā ar šiem grozījumiem no 1.septembra mācībām Latvijas valsts un pašvaldību skolu vecākajās klasēs jānotiek latviešu valodā. Izņēmums būs tikai "mācību priekšmeti, kas saistīti ar nacionālo minoritāšu identitāti un kultūru". Grozījumu izdarīšana Latvijas likumā kļūtu par "vēl vienu soli ceļā uz stingrāku likumu pieņemšanu Latvijas izglītības jomā 40 procentiem šīs valsts iedzīvotāju, kas krievu valodu uzskata par savu dzimto valodu", paziņojumā norāda Krievijas dome.

Domes deputāti uzskata, ka šī norma ir pretrunā ar ieteikumiem, ko devušas vairākas starptautiskās organizācijas, kurām pievienojusies Latvija. Šo organizāciju vidū minētas Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA), Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ANO Bērnu tiesību komiteja, ANO Rasu diskriminācijas komiteja, kā arī ANO Cilvēktiesību komisija. "Vidējās izglītības sistēmas sagraušana vienā no valsts divām galvenajām valodu kopienām ne tikai padziļinās valodu nevienlīdzību, bet arī novedīs pie krasas Latvijas skolu krievvalodīgo beidzēju izglītības kvalitātes pazemināšanās, pie viņu konkurētspējas pazemināšanās, iegūstot augstāko izglītību un iekārtojoties darbā, un tas radīs jaunas sociālās un mantiskās atšķirības," teikts paziņojuma projektā.

Tajā arī atgādināts Eiropas Komisijas cīņai pret rasismu un neiecietību Latvijā secinājums, ka "līdzsvara trūkums krievvalodīgo iedzīvotāju situācijā salīdzinājumā ar pārējiem valsts iedzīvotājiem dažādās jomās var novest pie abu kopienu atsvešināšanās un radīt sociālās spriedzes atmosfēru".

Saeimai adresētajā paziņojumā uzsvērts, ka šo grozījumu pieņemšana var negatīvi ietekmēt Krievijas un Latvijas attiecības un kaitēt Latvijas valstij. "Tas neizbēgami izraisīs tālāku dezintegrāciju un protesta noskaņojuma pieaugumu simtiem tūkstošu Latvijas Republikas iedzīvotāju vidū, kā arī acīmredzami negatīvi ietekmēs abu mūsu valstu savstarpējās attiecības," raksta paziņojuma projekta autori. Paziņojuma teksts satur arī aicinājumu Saeimai atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas, lai pieņemtu izsvērtāku lēmumu.

Jau vēstīts, ka otrajā lasījumā pieņemtā norma trešajam lasījumam mīkstināta, atgriežoties pie iepriekš panāktā kompromisa varianta, ka 60% mācību satura vidusskolas klasēs mācīs latviski, bet pārējos 40% var mācīt mazākumtautību valodās.

Parlaments ceturtdien plāno galīgajā lasījumā skatīt grozījumus izglītības likumā, kas paredz no 1.septembra mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām lielākoties latviešu valodā. Skolās 60% priekšmetu būtu jāpasniedz latviski, bet 40% - dzimtajā valodā. Dzimtajā valodā jānodrošina arī iespēja mācīties ar kultūru un identitāti saistītus priekšmetus. Skolām būs tiesības izvēlēties, kādus priekšmetus mācīt latviski, taču mācību iestāžu izvēli apstiprinās Izglītības un zinātnes ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!