Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Vairāk nekā 28 000 Latvijas iedzīvotāju – pilsoņi un nepilsoņi – savulaik ieguvuši Krievijas pilsonību. Daudzi no viņiem to izdarījuši, lai ātrāk varētu doties pensijā, jo Krievijā pensionēšanās slieksnis ir zemāks nekā Latvijā. Tagad šiem cilvēkiem nāksies pierādīt, ka viņu latviešu valodas zināšanas ir vismaz pamata līmenī, ceturtdien raksta portāls "rus.delfi.lv".

Saeima 22. septembrī pieņēmusi izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz, ka līdz 2023. gada 1. septembrim ir spēkā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Pēc tam Krievijas pilsoņiem nāksies iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) portāls "rus.delfi.lv" noskaidroja, ka Krievijas pilsoņiem būs jāpārzina latviešu valoda A2 līmenī. Apliecības, kas izsniegtas no 2001. gada 1. februāra, paliek spēkā.

Tāpat eksāmens nebūs jākārto tiem, kuri ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētā programmā, ko var apliecināt ar attiecīgu dokumentu, tiem, kuri ieguvuši izglītību akreditētā programmā mazākumtautībām un nokārtojuši centralizēto valsts valodas eksāmenu devītajā vai 12. klasē (nepieciešams sertifikāts), tiem kuri sekmīgi nokārtojuši bakalaura eksāmenu latviešu valodā kādā Eiropas skolā, tiem, kuriem ir konkrētas veselības problēmas, kā arī tiem, kuri ir jaunāki par 15 vai vecāki par 75 gadiem.

No eksāmeniem pilnībā vai daļēji būs iespējams atbrīvot cilvēkus ar konkrētām diagnozēm, kuriem ir funkcionāli traucējumi un saslimšanas. Tā, piemēram, ja cilvēkam ir traucētas muskuļu funkcijas, viņš kārto eksāmena mutisko daļu, bet tiek atbrīvots no rakstiskās. Ja ir problēmas ar runu, tad viņš kārto tikai eksāmena rakstisko daļu, bet, ja traucētas sirds funkcijas un asinsspiediens (ja diagnosticēta hipertonija), cilvēks no eksāmena tiek atbrīvots pilnībā. Tāpat eksāmens nebūs jākārto tiem, kuriem diagnosticēta demence un psihiski traucējumi, piemēram, šizofrēnija, paranoja un citi.

"rus.delfi.lv" raksta, ka pagaidām nav īsti skaidrs kas notiks, ja cilvēks eksāmenu nekārtos. PMLP atzinusi, ka Imigrācijas likums uz šo jautājumu atbildi nesniedz, taču eksāmenu, teorētiski, būs iespējams likt atkārtoti. Lai to darītu, ir jāatrodas Latvijā, proti, pēc 2023. gada 1. septembra jāsaņem kaut vai terminētā uzturēšanās atļauja. Likums gan pagaidām neparedz iespēju šādu atļauju izsniegt tāpēc, ka cilvēks nav nokārtojis valsts valodas eksāmenu.

Šā gada 28. septembrī Latvijā bija 18 691 sieviete un 9765 vīrieši, uz kuriem attiektos šī likuma prasība. Kopumā 4 440 sievietes un 2 557 vīrieši, kas vecāki par 75 gadiem, no valsts valodas eksāmena kārtošanas būs atbrīvoti.

13 305 sievietēm un 5739 vīriešiem vecumā no 51 līdz 75 gadiem eksāmens būs jākārto, tāpat tas būs jādara 908 sievietēm un 1431 vīrietim vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Krievijas pilsonība ir arī 38 meitenēm un 38 puišiem, kuriem vēl nav 18 gadu. Tie, kuri vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu, no eksāmena kārtošanas ir atbrīvoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!