Krievijas papildu resursu pievilkšana tuvāk Ukrainai liecina par to, ka tai izsīkst resursi, svētdien Latvijas Televīzijas ziņu speciālizlaidumā atzina bijušais Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandieris atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš.
Jautājums par motivācijas trūkumu un resursu izsīkumu parādās arī tajā, ka ir gājuši bojā vairāki augsta ranga Krievijas komandieri, kuri atradušies priekšējās līnijās.
Tas tikai norāda, ka ir zema karavīru motivācija karā pret Ukrainu, jo komandierim ir "jābūt priekšējās līnijās, lai uzmundrinātu un dotu impulsu saviem karavīriem", viņš teica.
Dalbiņš atzina, ka šis zināmais pieklusums karadarbībā dod iespēju kā Krievijai, tā Ukrainai savu spēku sakopošanā, pārdislocēšanā.
"Es uzskatu, ka šobrīd mums, NATO dalībvalstīm, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pārējiem, kas atbalsta Ukrainu šajā karā, ir jāizdara ātras un reālas piegādes Ukrainai, lai varētu nodrošināt viņiem spēju kontrolēt vairāk savu gaisa telpu un nedot iespējas Krievijas uzbrucējiem caur šo gaisa telpu izmantojot raķetes un aviāciju, lai veiktu genocīdu pret civiliedzīvotājiem un iznīcinātu Ukrainas infrastruktūru. Tas būtu svarīgākais, kas šobrīd vajadzīgs," pauda Dalbiņš.
Portāls "lsm.lv" ziņo, ka Dalbiņš piebildis: runām par S-300 pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi Ukrainai jāpārtop reālā darbībā un arī munīcijas piegādes ukraiņiem ir vajadzīgas.
Vaicāts par hiperskaņas raķešu izmantošanu, ko sestdien apstiprinājušas ASV amatpersonas, Dalbiņš sacīja, ka hiperskaņas raķetes ir pirmo reizi pielietotas reālā karadarbībā, tātad ne tikai Ukrainai, bet arī citām valstīm nav reālas pieredzes brīdī, kad tiek veikti uzbrukumi ar šāda veida ierīcēm.
Kas attiecas uz virsskaņas raķešu pielietošanu – virsskaņas ātrums nozīmē 10 reizes pārsniegt skaņas ātrumu. "Līdz ar to pārtveršanas un identificēšanas iespējas ir ļoti īsas, ļoti īss ir laika nogrieznis, kad tās var identificēt un vērst kādu pretdarbību," teica Dalbiņš.
[Krievijas prezidents Vladimirs] "Putins vicina šo savu "kodolrungu", jo hiperskaņas nesējraķetes ir apbruņojamas ar kodolgalviņām. Šinī brīdī es to saredzētu kā tādu demonstrāciju ne tikai Ukrainai, bet arī Rietumiem – lūk, es jau izmēģinu nesējraķetes, atliek tikai uzlikt kodolgalviņu," uzsvēra Dalbiņš, sakot, ka "tas ir loti nopietns drauds".
"Es domāju, ka šim draudam jāpievērš ļoti nopietna uzmanība," pauda Dalbiņš. Viņa skatījumā arī atbildes reakcijai – apgādes jautājumu risināšanas ātruma un nopietnības ziņā ir jābūt nekavējoties.
"Delfi" jau rakstīja, ka sestdien Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Putins pārdislocē uz Baltkrieviju karaspēku no Krievijas Tālajiem Austrumiem – Vladivostokā un Petropavlovskā-Kamčatskā bāzētajām jūras kājnieku brigādēm, lai kompensētu līdzšinējos zaudējumus Ukrainas karā.
Tāpat rakstīts, ka ASV amatpersonas sestdien apliecinājušas raidsabiedrībai CNN, ka Krievija Ukrainā pagājušajā nedēļā izmantojusi hiperskaņas raķetes, norādot, ka tas ir pirmais zināmais gadījums, kad šādi ieroči lietoti kaujas apstākļos.
Krievijas uzbrukuma ātrums Ukrainā ir samazinājies, jo Krievijai tā arī nav izdevies iegūt pilnīgu kontroli pār gaisa telpu, tāpēc Maskava galvenokārt paļaujas uz no attāluma vadāmiem ieročiem, kas palaisti no Krievijas teritorijas, vērtē Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Svētdien, kara 25. dienā, portāls "Delfi" teksta tiešraidē turpina sekot notikumiem.
