Foto: LETA

Krievijas specdienestu ietekmes aģentu tīkls "apdraudēja un apdraud" Latvijas drošību, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" teica bijušais politiķis, jurists Juris Bojārs.

Žurnālists Gundars Rēders interesējās, kāds ir Bojāra "kā cilvēka ar pieredzi specdienestu jomā", viedoklis par to, cik plaši ir Krievijas specdienestu ietekmes taustekļi Rietumeiropā un Latvijā, uz ko Bojārs, kurš savulaik bija LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks, atzina, ka "mums taču nav bijusi nekāda lustrācija, aģentūru nepatīrīja".

"Pasauca uz tiesu tos "operus", kuri tepat vien bija, nebija nekur aizbēguši ne noslēpušies, ne kā, kuri liecināja, ka ai, nu jā mums jau bija plāni uz aģentūru, un tad vajadzēja kaut kā tos papīrus noformēt. Es tos papīrus noformēju," teica Bojārs.

Uz jautājumu, kā viņam šķiet, vai šādi ietekmes aģenti ir arī Latvijas institūcijās, struktūrās, Bojārs atbildēja, sakot: "viens pat vēl tagad ir palicis un sponsorē Zinātņu akadēmiju šad tad. Un ne tikai Zinātņu akadēmiju, bet pat mūsu baznīcu. Vienu no mūsu baznīcām". Bojārs apliecināja, ka runā par konkrētu cilvēku.

Bojārs atminējās, ka pirmās ziņas par to, ka Padomju savienība sabruks, esot pateicis Padomju izlūkdienesta vadītājs, kura uzvārdu gan Bojārs neatcerējās, bet kurš esot bijis ģenerālis, "ļoti gudrs cilvēks", un čeka "nolēma tūlīt izveidot tādas pašas struktūras, kā Rietumos jau bija izveidotas, izveidot arī tajās republikās, kas atbrīvojās. Un deva čekistiem naudu, lai tie veido lielus un spēcīgus biznesus, un tie tad bīdīs visu to lietu tālāk".

"Cilvēki, kas ir pietuvināti ļoti daudzus no viņiem zin'. Jo naftas gāzes lietas un daudzu citu resursu lietas, Latvija jau ir praktiski bez jebkādiem resursiem," situāciju Latvijā apcerēja ekspolitiķis.

Bojārs raidījumā arī atzina, ka neesot bijis pārsteigts par bijušā partijas biedra Jāņa Ādamsona aizturēšanu un apcietināšanu aizdomās par spiegošanu. "Es no paša sākuma biju pārliecināts, ka viņš strādā te priekš Krievijas," pauda Bojārs.

Viņš arī atminējies, ka pats uz VDK jeb čeku devies, jo pēc dienesta armijā divas reizes izkritis iestājeksāmenos universitātē Latvijā. Viņam esot piezvanījuši un piedāvājuši VDK skolu Krievijā. Šo piedāvājumu viņš pieņēmis. Vēlāk arī aizstāvējis disertāciju. Vieglāk gan esot bijis sākt čekā strādāt, nekā darbu beigt. "Ko jūs domājat, es sapņoju par strādāšanu čekā? Tad jūs mani par zemu vērtējat," teica Bojārs, piebilstot, ka pats uzskatījis, ka ir spējīgāks uz ko vairāk.

Jau ziņots, ka Bojārs 2006. gadā Satversmes tiesā (ST) uzvarēja strīdā par aizliegumu bijušajiem VDK štata darbiniekiem kandidēt vēlēšanās.

ST atzina Saeimas vēlēšanu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos noteiktos ierobežojumus kandidēt vēlēšanās bijušajiem VDK darbiniekiem par atbilstošiem Satversmei un Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, taču attiecībā uz Bojāru tiesa apstrīdētās normas atzina par neatbilstošām minētajiem Satversmes un Pakta pantiem un spēkā neesošām no sprieduma publicēšanas brīža.

Tā paša gada jūnijā Bojārs – toreiz jau bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs –, teica, ka pagaidām neplāno kandidēt Saeimas vēlēšanās. Lēmums ST apstrīdēt aizliegumu viņam kā bijušajam VDK darbiniekam bijis principa jautājums.

Tāpat ziņots, ka šā gada pavasarī Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" vērsa uzmanību uz faktu, ka uzņēmējs un bijušais LPSR VDK virsnieks Juris Savickis ar ziedojumiem atbalsta arī Latvijas katoļu baznīcu.

Savicka bizness saistīts ar Krievijas gāzes eksportu, un Krievijas uzņēmums "Gazprom Export" bija arī Savicka vadītā hokeja kluba "Rīgas Dinamo" ģenerālsponsors. Tobrīd Eiropas Savienībā notika aktīvas diskusijas par to, kā samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, daļēji arī tādēļ, ka to iepirkšana var palīdzēt finansēt Krievijas agresiju Ukrainā.

"Man ir jāpadomā par šo lietu. Es tā, kā saka, zem spiediena nevēlos kaut ko jums atbildēt šajā ziņā," tā aprīlī raidījumā "Kāpēc" Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atbildēja uz jautājumu, vai baznīca turpinās pieņemt ziedojumus no Savicka.

Maijā Savickis LTV apliecināja, ka līdz oktobrim saistībā ar izmaiņām Sporta likumā atstās Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidenta amatu, vēsta aģentūra LETA.

Šogad aprīlī tika mainīts Sporta likums, liedzot Latvijas sporta federāciju valdēs amatu ieņemt bijušajiem VDK darbiniekiem vai ziņotājiem, tādējādi Savickim amats LTS būs jāatstāj līdz 2022.gada 1.oktobrim. Pretējā gadījumā federācijai var tikt atņemts atzītās federācijas statuss un valsts finansējums.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!