Krievijas telekanālu izplatītāji Lietuvā koriģē raidījumu saturu
Foto: AFP/Scanpix

Dažu Krievijas telekanālu programmu izplatītāji Lietuvā koriģē pārraižu saturu, lai izvairītos no Lietuvā iespējamajām sankcijām par naida kurināšanu, norādījis Lietuvas Radio un televīzijas komisijas (LRTK) priekšsēdētāja vietnieks Mants Martišus.

"Dažas kompānijas, piemēram, "Baltic Media Alliance", ņemot Krievijā cirkulējošo informāciju no Pirmā kanāla, no NTV, kur šī informācija bieži vien ir negatīva, un zinot LRTK nostāju attiecībā uz naida kurināšanu, šķiet, apcērp programmas, izņem daļu no sarunu raidījumiem, pašas ieliek reklāmu," viņš stāstījis ziņu aģentūrai BNS.

Pēc Martišus teiktā, rediģēšanu veic nevis pārraižu veidotāji, bet tieši izplatītāji, kas bāzējušies Latvijā.

"Gadās, ka izņem visu raidījumu, ja naids tur plūstin plūst. Krievijā to parāda, bet Lietuvā nē, lai nesaņemtu sankcijas. "Piemēram, tajos Krievijas kanālos, kas sasniedz Lietuvu, vispār vairs nav informācijas par [1991.gada] 13.janvāra notikumiem, bet Krievijā šī informācija ir," sacījis LRTK vadītāja vietnieks.

Vienlaikus viņš atzinis, ka ne gluži visu izplatītājiem izdodas pieskatīt un pamanīt. Šogad LRTK sākusi izmeklēšanu par NTV televīzijā rādītu reportāžu no Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgades svinībām 16.februārī.

LRTK darbības pārskatā par pagājušo gadu teikts, ka Lietuva joprojām ir viens no Krievijas informācijas kara mērķiem.

"Galvenie Krievijas informācijas politikas mērķi 2017.gadā bija izplatīt dezinformāciju par Lietuvas ārpolitiku un iekšpolitiku, diskreditēt Lietuvas dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, radīt priekšstatu par Lietuvu kā par nenobriedušas demokrātijas valsti, noniecināt Lietuvas enerģētikas politikas sasniegumus," uzsvērts dokumentā.

Tajā atzīmēts, ka Krievijas iekšējai auditorijai paredzētajā informācijā jūtami centieni eskalēt Lietuvā it kā pastāvošas mazākumtautību un krievvalodīgo problēmas, propagandēt Kremlim labvēlīgu jaunāko laiku vēstures versiju un akcentēt it kā esošus cilvēktiesību pārkāpumus.

"Baltijas valstis Krievijas propagandā tiek iztēlotas kā valstis, kurās tiek sistemātiski pārkāptas krievvalodīgo intereses un lielai daļai iedzīvotāju raksturīgs rusofobisks noskaņojums," norāda LRTK.

Tā arī pievērš uzmanību tendencei mēģināt iestāstīt gan Krievijas iekšējai, gan ārvalstu auditorijai, ka Lietuvas poļu problēmas nav ne pašas Lietuvas iekšējā lieta un pat ne Lietuvas un Polijas divpusējo attiecību jautājums, bet Krievijas rūpju objekts.

Krievijas auditorijai Lietuva tiek rādīta kā sociālās nevienlīdzības un emigrācijas dēļ brūkoša valsts.

"Kopš Lietuvas iestāšanās NATO un ES Maskavā tiek akcentēts priekšstats par Lietuvu kā valsti, kam nav savas ārpolitikas, tiecoties parādīt, ka, no vienas puses, Lietuva ar savu, kā tiek apgalvots, agresīvo retoriku kurina kaujiniecisku attieksmi pret Krieviju, bet no otras puses, tās sabiedrotie Vašingtonā un Briselē nav uzticami un briesmu gadījumā Lietuvu neaizstāvētu," norādīts dokumentā.

Lietuvas iedzīvotājiem adresētajā informācijā no Krievijas pirmām kārtām tiek uzrunāti krievvalodīgie un citu mazākumtautību pārstāvji, sējot viņos neuzticību Lietuvas valstij un tās institūcijām, brīdinājusi komisija.

"Jāpievērš uzmanība tam, ka Krievija informācijas karā tiecas ietekmēt ne tikai savus pilsoņus un "tuvajās ārzemēs" dzīvojošos tautiešus, bet aktīvi cenšas indoktrinēt Rietumu sabiedrību, uzlabot savas valsts tēlu ārzemēs, piedāvājot šo valstu pilsoņiem alternatīvu informācijas vērtējumu," secināts pārskatā.

Source

LETA

Tags

Baltija Eiropa Krievija Lietuva NATO Polija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form