"Diemžēl tāpat konstatējam to faktu, ka Latvijas Saeima par labu sabiedrotajām simpātijām pret Gruziju atsacījās no reālas notikumu novērtēšanas principiem un starptautiskām tiesību normām," teikts vēstniecības paziņojumā.
Vēstniecība savā paziņojumā masu medijiem komentē vairākus citātus no Saeimas pieņemtā paziņojuma. Izvēlētie citāti tiek dēvēti par pašiem "odiozākajiem".
Piemēram, Krievijas vēstniecība Latvijas parlamenta paziņojumā teikto par "bruņotiem uzbrukumiem civilajiem un militārajiem Gruzijas objektiem" dēvē ne tikai par nepamatotu, bet arī cinisku pret to cilvēku piemiņu, kas 7. un 8.augustā kļuva par upuriem gruzīnu "tā dēvētajai operācijai par "konstitucionālās kārtības" atjaunošanu".
Tāpat vēstniecība nevarot nepievērst uzmanību, ka Latvijas premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) vizītes laikā Gruzijā "nepacentās objektīvi tikt skaidrībā par situāciju" un neapmeklēja pašu Dienvidosetiju. "Diemžēl mūsu piedāvājums Saeimas deputātiem personīgi iepazīties ar situāciju Dienvidosetijā arī neguva viņu atbalstu," norāda vēstniecība.
Komentējot Saeimas aicinājumu intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO, vēstniecība uzsver, ka notikumi Dienvidosetijā skaidri parādījuši, ka valsts neatbilstot noteiktajiem kritērijiem, lai kļūtu par alianses dalībvalsti. "Šajā gadījumā Gruzijas pievienošanās NATO tikai diskreditētu aliansi," uzskata Krievijas vēstniecība.
Kā ziņots, vakar vakarā Saeima īpašā paziņojumā ārkārtas sēdē nosodīja Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai un izteica līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem.
Par paziņojuma pieņemšanu nobalsoja 64 deputāti, pret bija četri un viens atturējās. Balsojumā nepiedalījās frakcijas "Saskaņas centrs" deputāti, kas iepriekš bija pametuši zāli.
Saeima uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem. Šāda rīcība Latvijas parlamentāriešiem rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību.
Saeimas lēmumā iekļauts aicinājums Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no Gruzijas teritorijas, savukārt Eiropas Savienība (ES) un NATO dalībvalstis, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ES Parlaments, Eiropas Padome, ANO un citas starptautiskās organizācijas aicinātas, pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami ātrāk sākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera panākšanu un situācijas noregulējumu, kā arī panākt, lai pēckonflikta stabilizācijā tiktu iesaistīti neitrālu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu ES.
Paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga kara darbība, kas ir prasījusi civiliedzīvotāju upurus, būtiski iedragājusi Gruzijas civilo un militāro infrastruktūru.
"Uzsākot karadarbību pret Gruziju, Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ir diskreditējusi sevi kā miera uzturētāju reģionā," norāda Saeima.
Krievijas rīcība Saeimas deputātiem izraisa nopietnas bažas par to, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu interešu aizstāvēšanu svešās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās.
Saeima aicina konfliktā iesaistītās puses apturēt karadarbību, atturēties no jebkāda spēka lietošanas, atsākt sarunu procesu par situācijas noregulējumu, nodrošināt pieeju starptautiskajai sabiedrībai situācijas izvērtēšanai, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
