Latvijā dzīvojošo krievu valodā runājošo senioru uzrunāšanu vakcinēties pret Covid-19 apgrūtina Valsts valodas likuma prasības, tāpēc ir jāmeklē jauni informācijas kanāli, kuros ir iespējams saziņā ar iedzīvotājiem izmantot krievu valodu, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā notikušajā diskusijā secināja eksperti.
Saeimas komisijā pēc sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītājas Ivetas Kažokas iniciatīvas notika diskusija par svarīgas informācijas nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem Covid-19 pandēmijas laikā. Diskusijā piedalījās gan politiķi, gan valsts pārvaldes, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Valsts cenšas uzrunāt plašu sabiedrības daļu
Saruna pamatā notika par nepieciešamību sniegt informāciju par vakcināciju pret Covid-19 mazākumtautību valodā. Komisijas vadītājs vadītājs Andrejs Judins (JV) secināja, ka valdības lēmumiem ir plaša ietekme, tomēr līdzšinējā valsts komunikācija sabiedrību nav īpaši ietekmējusi.
Sēdes laikā valsts pārvaldes pārstāvji informēja par valsts īstenoto komunikācijas stratēģiju kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Veselības ministrijas (VM) komunikācijas daļas vadītājs Oskars Šneiders tostarp minēja, ka nepieciešamā informācija iedzīvotājiem tikusi un tiek sniegta vairākās valodās.
Vakcinācijas projekta pārstāve Inga Vasiļjeva informēja, ka šā gada jūlijā un augustā ar krievu valodā vēstošu mediju starpniecību sabiedrība tika informēta par vakcināciju pret Covid-19, savukārt patlaban tiek īstenota reklāmas kampaņa dzīvojamo māju liftos, latviešu un krievu valodās informējot iedzīvotājus par vakcinācijas iespējām.
Krievu valodā runājošie nesaņem kvalitatīvu informāciju
"Providus" vadītāja informēja par politikas centra septembrī veikto aptauju, kurā tika skaidrota Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju informētība par Covid-19 un vakcināciju pret šo vīrusu. Kažoka atzina, ka, lai arī valstī tiek īstenoti dažādi informatīvi pasākumi, tomēr Latvijā dzīvojošie krieviski runājošie iedzīvotāji nesaņem kvalitatīvu informāciju par pandēmiju.
Aptaujā secināts, ka latviski runājošie ir vairāk vakcinējušies pret Covid-19 nekā krieviski runājošie, vienlaikus aptaujā noskaidrots, ka nevienā grupā nav daudz tādu, kas būtu noskaņoti pret vakcināciju. No aptaujas datiem izriet, ka 58% aptaujāto latviski runājošo un 46% krieviski runājošo sabiedrības locekļu atzīst, ka inficēties ar Covid-19 ir bīstamāk nekā vakcinēties pret šo vīrusu.
Pēc Kažokas stāstītā, no aptaujas datiem var secināt, ka sevišķi krieviski runājošie seniori atrodas krievu valodas informatīvajā telpā un ar šo grupu ir grūti sazināties latviešu valodā. Viņas ieskatā, krieviski runājošie seniori būtu uzrunājami ar fokusētām kampaņām, jo līdzšinējā pieeja – saziņa ar telefona starpniecību, caur interneta resursiem un centralizēta valdības komunikācija – nesasniedz šo sabiedrības daļu.
Judins piekrita, ka ar ikvienu sabiedrības locekli ir jārunā tādā valodā, kādu tas saprot. Vienlaikus viņš norādīja, ka, iespējams, komunikācijas problēmai ir citi iemesli. Judins atzina, ka valsts komunikācija par Covid-19 jau patlaban tiek īstenota latviešu, krievu un angļu valodās, tāpēc, komisijas vadītāja ieskatā, problēma rodama informatīvajā telpā, kurā dzīvo krievu valodā runājošie seniori.
Tomēr Kažoka norādīja uz problēmu, ka par Latvijā dzīvojošajiem krieviski runājošajiem senioriem ir maz zināms, jo Latvijas integrācijas politika mērķtiecīgi nav ļāvusi šo grupu apzināt. "Pētījumi par šīm sabiedrības grupām liek domāt, ka šie cilvēki vadās no Krievijas masu informācijas līdzekļiem, vienlaikus secināts, ka šie cilvēki nav vairākums," secināja Kažoka.
Par vakcinācijas avīzes krievu valodā izsūtīšanu draud sods
"Providus" vadītājas ieskatā, jāapsver doma informēt krieviski runājošos par vakcināciju, pie daudzdzīvokļu mājām izlīmējot informatīvu plakātus, kā arī informēt ar "Latvijas Radio 4" starpniecību. Viņa pieļāva iespēju arī informēt par vakcināciju ar personalizētas vēstules starpniecību, vienlaikus piebilstot, ka komunikācijā ar senioriem nevar izmantot tās pašas metodes, kādas tiek izmantotas saziņā ar jauniešiem.
Valsts valodas centra vadītājs Māris Baltiņš paskaidroja, ka Valsts valodas likums skaidri pasaka, kādās situācijās līdzās latviešu valodai iespējams lietot citas valodas, un šāda pieeja tikusi izmantota kopš pandēmijas pirmās dienas. Tomēr, diskutējot par plašākām krievu valodas lietojuma iespējām komunikācijā ar senioriem, Baltiņš bija skeptisks. Viņš gan atzina, ka ir iespējams izmantot dažādus kanālus, kas var tikt izmantoti, lai uzrunātu sabiedrību dažādās valodās.
Komisijas attālinātās sēdes iekšējā sarakstē Kažoka aicināja Valsts valodas centru skaidrot likuma interpretāciju, proti, ja valsts iestādes nevar sūtīt informāciju divās valodās, vai valsts iestāde var to uzticēt kā deleģējumu kādai nevalstiskajai organizācijai (NVO), piemēram, ārstu asociācijām vai uzņēmumam. Viņa vēlējās zināt, cik strikti ir ierobežojumi komunikācijai valodās, kas nav latviešu. Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) atbildēja, ka gadījuma, ja valsts ir pasūtītājs, tad sūtīt nepieprasītus sūtījumus svešvalodās nevar arī privāti uzņēmumi vai NVO.
Tomēr Kažoka norādīja, ka jau patlaban valsts lūdz zvanu centrus, ģimenes ārstus un draudzes sazināties krievu vai angļu valodā, tad kāpēc nav iespējama saziņa citās valodās, nosūtot informāciju pa pastu. Deputāts Ritvars Jansons (NA) atbildēja, ka to liedz Valsts valodas likums un Administratīvais sodu likums, kuros ir noteikta valodas lietošanas kārtība.
Deputāte Krista Baumane (AP) tomēr vēlējās skaidru atbildi, vai uzņēmums var izdrukāt publiski pieejamus materiālus par vakcināciju pret Covid-19 un tos nosūtīt pa pastu. Valsts valodas centra vadītājs uzsvēra, ka šādā gadījumā var tikt konstatēts pārkāpums, jo sūtītājs nezina, vai adresāts ir krieviski runājošs vai nav. "Šis ir apšaubāms veids, kā to darīt," secināja Baltiņš.
Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) vaicāja, vai NVO, partijas un uzņēmumi var sniegt apmaksātu informāciju par vakcinēšanos citās valodās sociālajos tīklos, kuros iespējams atlasīt auditoriju pēc valodas lietojuma. Valodas centra pārstāve Madara Rēķe atbildēja apstiprinoši, jo šajā gadījumā tas būt mērķēts vēstījums, turklāt bieži vien cilvēki sociālajos tīklos ir norādījuši, kādā valodā viņi vēlas saņemt informāciju, reklāmas.
Domās par netradicionāliem risinājumiem
Jansons norādīja, ka līdz šim jau ir izmantoti daudzi informācijas kanāli, tāpēc turpmāk būtu jāatrod netradicionālāka pieeja komunikācijā, piemēram, sociālās aprūpes jomas darbinieki, dodoties pie senioriem, reliģisko organizāciju draudzēs, nakts patversmēs. Tieslietu ministrijas pārstāve Sanita Armagana norādīja, ka reliģiskās draudzes jau šobrīd iespēju robežās tiek izmantotas kā informācijas sniedzējas par Covid-19.
Jansons pauda pārliecību, ka kampaņveidīga vakcinācijas avīžu sūtīšana nav labākais risinājums, turklāt tādējādi tiks pārkāpts Valsts valodas likums. Vakcinācijas projekta pārstāve piebilda, ka ideja par avīzes sūtīšanu ir atlikta, tā vietā tiek veidota ciešāka sadarbība ar reģionālajiem medijiem, tostarp krievu valodā rakstošiem.
Diskusijai noslēdzoties, Judins atkārtoja Valsts valodas centra vadītāja pausto, ka pilnīgi visiem iedzīvotājiem nevajadzētu saņemt informāciju par vakcināciju svešvalodā, jo tas ir pretrunā ar valodas likumu. Tajā pašā laikā Saeimas komisijas vadītājs atzina, ka no diskusijas dalībniekiem ir gūta pārliecība par nepieciešamību turpināt komunicēt par Covid-19 svešvalodās.
"Neviens nav pret citas valodas izmantošanu, bet izaicinājums ir atrast papildus kanālus, lai sasniegtu sabiedrību. Man nav ilūziju, ka nepārliecināsim tos, kas dzīvo citā informatīvajā telpā. Ir cilvēki ar dziļu pārliecību un viņi ar to arī dzīvos. Tomēr valsts uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem objektīvu informāciju," uzsvēra Judins.
Jau ziņots, ka Ministru kabinetā vairākkārt ticis diskutēts par vakcinācijas avīzi krievu valodā, tomēr ministri šādu iniciatīvu neatbalstīja.
