Cīņa par latviešu valodas lomas nosargāšanu un nepieciešamība arī krievvalodīgos iedzīvotājus sasniegt ar informāciju, kas saistīta ar sabiedrības veselību un drošību – šīs divas intereses kļuvušas par pretrunām komunikācijā par vakcināciju. Lai panāktu lielu vakcinācijas aptveri, iedzīvotāji par potēšanos pret Covid-19 ir jāuzrunā valodā, kas viņiem ir saprotama, arī tad, ja tā ir krievu, norāda komunikācijas speciālisti. Valsts valodas lietojumu sargājošās likuma normas šādu praksi nepieļauj.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja paši pieprasītu, drīkstētu saņemt

Jautājums par iedzīvotāju sasniegšanu ar informāciju krievu valodā aktualizējās, kad “Delfi” analizēja, kāpēc vairākās Latgales pašvaldībās ir īpaši maza interese par vakcinēšanos. Iemesli bija dažādi un starp tiem arī daļas Latgales iedzīvotāju atsvešinātība no Latvijas informatīvās telpas.

Vakcinācijas projekta birojs krievvalodīgajai auditorijai sākotnēji bija plānojis izplatīt drukātus materiālus par potēšanos krievu valodā, stāsta biroja pārstāve Agnese Strazda. Iecere saskārās ar divām problēmām. Pirmkārt, Latvijā neesot reģistra, no kā varētu uzzināt, kuri cilvēki ir jāuzrunā krievu valodā. Un, pat ja būtu, sūtīt viņiem drukātus materiālus krievu valodā tāpat nedrīkstētu.

Vai likuma normas paredz kādus izņēmumus informācijas sniegšanai svešvalodā, ja šī informācija skar iedzīvotāju veselību un drošību? Valsts valodas centrs (VVC) rakstiskā atbildē portālam “Delfi” norāda, ka valsts un pašvaldību iestādēm sākotnējā informācijas sniegšanas valoda ir latviešu, savukārt ar epidēmijām un infekcijas slimībām saistīta komunikācija ir viens no izņēmumiem, kad informāciju svešvalodā ir iespējams sniegt līdztekus valsts valodai. Savukārt vakcinācijas avīzi tikai svešvalodā būtu iespējams izplatīt, balstoties uz konkrētu personu pieprasījumu. Tas nozīmē, ka tikai tie krievvalodīgie iedzīvotāji, kas paši pieprasītu vakcinācijas avīzi krievu valodā, to varētu saņemt, pārējiem šādu drukātu izdevumu krieviski nedrīkstētu sūtīt.

Informēšana ir sabiedrības interesēs

Veselības ministra Daniela Pavļuta (A/Par) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere norāda, ka no VVC saņemtas vairākas vadlīnijas, kas jāievēro, informējot cilvēkus par vakcināciju. Pirmkārt, informācija valsts valodā un svešvalodā esot publicējama šķirtos izdevumos. Otrkārt, mājsaimniecībām izdevumi esot jāsūta latviešu valodā, taču tajos varot norādīt saiti uz interneta vietni ar informāciju krievu valodā. Treškārt, izdevumi svešvalodā izsniedzami pēc pieprasījuma sadarbībā ar pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tos var izvietot arī vakcinācijas punktos un ģimenes ārstu praksēs, taču izsniegt – arīdzan tikai pēc pieprasījuma. Konsultācijas ar VVC vēl turpinoties, taču pagaidām, pēc veselības ministra Pavļuta domām, “šādā veidā sasniegt krievvalodīgos iedzīvotājus ar drošu un uzticamu informāciju par vakcināciju un vakcīnām būs ļoti apgrūtinoši”.

Par to, vai informēšanā par vakcināciju valsts un pašvaldību iestādēm iespējamas atkāpes no krievu valodas lietošanas ierobežojumiem, “Delfi” ar komunikācijas pārstāvju starpniecību vaicāja arī Valsts prezidentam Egilam Levitam un premjeram Krišjānim Kariņam. Valsts prezidenta pārstāve Aiva Rozenberga ar šo jautājumu pārsūtīja pie VVC, savukārt premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs norāda, ka iedzīvotāju informētība par vakcināciju ir visas sabiedrības interesēs, neraugoties uz cilvēku lietoto sarunvalodu. “Lai mēs sasniegtu kopīgo mērķi – kolektīvo imunitāti pret Covid-19, nepieciešams uzrunāt iedzīvotājus viņiem saprotamā, skaidrā veidā, tai skaitā arī konkrētai auditorijai vislabāk saprotamā valodā un uztveramā formā,” premjera nostāju izklāsta Sabajevs.

Dzimtajā valodā sasniedzot labāk

Daudzi mārketinga komunikācijas pētījumi rāda, ka cilvēki ievērojami labvēlīgāk reaģē uz ziņojumiem, kas ir viņu dzimtajā valodā, stāsta Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes locekle Kristīne Rasnača. Informācija dzimtajā valodā esot viens no priekšnoteikumiem, lai to labāk pamanītu, sevišķi laikmetā, kad cilvēkus vienlaikus sasniedz daudz
vēstījumu.

“Otrkārt, tā ir daudz personiskāka saziņas forma, kas zemapziņā cilvēkam parāda, ka esam veltījuši laiku tam, lai šo ziņu sagatavotu tieši viņam. Un tas ir kā papildu pamudinājums gan ar šo informāciju vispār iepazīties, gan iesaistīties diskusijā par tās saturu,” skaidro Rasnača.
“Valoda nebūs panaceja, ar to vien uzticēšanos neradīsim, bet valoda ir pirmais solis, lai dotu signālu,” norāda komunikācijas zinātnes doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Pašreizējā stīvēšanās neesot pirmais gadījums, kad svarīgā situācijā valoda kļūst par “simbolisku barjeru”, jo valoda būšot “bezizmēra simbolisks arguments, kas strādās, kamēr vien būs dzīvs pēdējais latvietis”.

Līdzīgas pazīmes esošajiem šķēršļiem Kaprāns manījis, piemēram, pirms dažiem gadiem notikušajās diskusijās, vai uzaicinājumus pārbaudīt savu krūšu veselību sievietēm nebūtu jāizsūta arī krievu valodā, jo kādām šie izmeklējumi varētu glābt veselību vai dzīvību. Pēc Kaprāna domām, “ārkārtas situācijā ir jārīkojas ārkārtēji”, un informāciju par vakcināciju varētu sūtīt kaut arābu valodā, ja vien Latvijā būtu gana liela arābu diaspora.

Jāveido cita kampaņa

Vakcinācijas materiālu izplatīšana krievu valodā pēc būtības latviešu valodas pozīcijas ne uzlabotu, ne pasliktinātu, taču līdzīgos gadījumos no valodas sargiem nereti izskanot jautājums, kādu signālu ar šādu rīcību varētu nodot. “Bet kādu signālu mēs dodam, ja izslēdzam no komunikācijas lielu iedzīvotāju grupu?” retoriski vaicā Kaprāns.

Rasnača spriež, ka mehāniski pārtulkoti latviešu auditorijai paredzētie vēstījumi gan daļu no krievu auditorijas tāpat neuzrunās, sevišķi tos, kuri dzīvo citā informatīvajā telpā. Lai uzrunātu no Latvijas informatīvās telpas atsvešinātos iedzīvotājus, esot jāiegulda līdzekļi, lai izveidotu tieši viņiem paredzētu informatīvo kampaņu un liktu uzsvaru uz šai auditorijai nozīmīgiem vēstījumiem un viedokļu līderiem. “Visnepareizākais, ko darīt, ir nosūtīt gatavas komunikācijas kampaņas ziņas tulkošanas birojam un gaidīt no tām atdevi. Diemžēl ļoti bieži tieši šāda prakse tiek īstenota, bet tā manā skatījumā ir tukša naudas izmešana,” vērtē komunikācijas speciāliste.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts DELFI plus Krišjānis Kariņš Valsts valodas centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form