"Pēc vēsturnieku un politologu domām, Akts par valstiskās neatkarības atzīšanu tika parakstīts lielā steigā un bez profesionālas tik nozīmīgā dokumenta sagatavošanas. Dokumentā, piemēram, nekas nav teikts par nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu," teikts paziņojumā.
Krievu kopienas uzskata, ka "brīdī, kad objektīvi pastāvēja iespēja nostiprināt normālu tiesisko statusu cilvēkiem, kuri ne savas vainas dēļ nokļuvuši svešajā valstī, Krievijas vadība Jeļcina personā nespēja (vai negribēja) šo iespēju izmantot, pametot savus tautiešus, būtībā, likteņa varā".
Pēc krievu kopienu domām, no tā izrietēja arī loģiskās sekas – Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmums dalīt visus valsts iedzīvotājus pilsoņos un nepilsoņos, liedzot nepilsoņiem, tas ir trešdaļai valsts iedzīvotāju, politiskās tiesības.
"Rezultātā pēc nedemokrātiskām un nevispārējām Saeimas un pašvaldību vēlēšanām nacionālās minoritātes zaudēja iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības likumdošanas un vietējā līmenī. Savukārt Latvijas politiskā elite ieguva iespēju celt "latviešu Latviju", etniski viendabīgu valsti, kuru 1930. gados jau mēģināja uzcelt autoritārā režīma vadonis Kārlis Ulmanis," pausts paziņojumā. Krievu kopienas uzskata, ka Jeļcins ir atbildīgs par to, ka Latvijas krievu iedzīvotāji pēc 1991.gada tika politiski diskriminēti un šobrīd viņiem draud piespiedu asimilācija.
Jeļcina piekrišana pieņemt Latvijas valsts apbalvojumu nozīmē, ka viņš ne tikai kārtējo reizi nodot Latvijas krievu iedzīvotājus, bet arī solidarizējas ar Latvijas Republikas nedemokrātisko nacionālo politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
