Krievu skolu aizsardzības štābs sola, ka ceturtdien pie parlamenta ēkas pirms Saeimas sēdes protesta akcijā pret šogad plānoto izglītības reformu piedalīsies skolēni vismaz no 35 Latvijas skolām ar krievu mācību valodu.
Akcijas rīkotāji šo protesta formu, ka ielās piketēt pret izglītības reformu izies, pēc viņu pašu aplēsēm, vismaz pieci līdz seši tūkstoši jauniešu, dēvē par jaunatnes revolūciju un atzīst, ka šī nevardarbīgās pretošanās akcija būs pirmais eksperimentālais streiks, "pārkāpjot slieksni pēc iepriekšējām, ar varas struktūrām saskaņotajām protesta formām", otrdien žurnālistiem apliecināja Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvists Jurijs Petropavlovskis.

Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ("Jaunais laiks", JL), JL Saeimas frakcijas vadītāja Krišjāņa Kariņa un bijušā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka (Latvijas Pirmā partija) iepriekš paustās vīzijas par vienkopienas sabiedrības nepieciešamību Latvijā Petropavlovskis nosauca par "nožēlojamu politisko karikatūru, kam sen jau laiks miskastē".

Ceturtdien plānotajā streikā, kuru tā rīkotāji oficiāli dēvē par tikšanos ar deputātiem, dalību jau apliecinājuši skolēni no 32 (vairāk nekā puses) Rīgas skolām, kā arī trim Ventspils skolām ar krievu mācību valodu, žurnālistiem apliecināja Rīgas domes kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) deputāts Genādijs Kotovs. Kopumā šajā akcijā varētu piedalīties vismaz pieci seši tūkstoši skolēnu un viņu vecāku. Ventspilnieki - aptuveni 90 jauniešu -, lai piedalītos akcijā, galvaspilsētā ieradīsies ar trim autobusiem.

Salīdzinājumam Kotovs minēja, ka pagājušajā piektdienā pie Saeimas notikušajā piketā piedalījušies tikai trīs tūkstoši jauniešu no 12 mācību iestādēm.

Petropavlovskis atzina, ka īpašajā piketēšanas instrukcijā, kas skrejlapiņu formā nule izplatīta visās Rīgas skolās ar krievu mācībvalodu, minēti tikai ieteikumi, kā jauniešiem vajadzētu uzvesties pirms akcijas, tās laikā un pēc streika. Viņš noliedza vairāku žurnālistu iebildumus, ka instrukcijā minētās norādes būtu uztveramas kategoriskā formā. Skaidrojot aicinājumu jauniešiem pulcēties pie skolām, taču nekādā gadījumā neiet tajās iekšā, jo "no turienes var arī neizlaist", Petropavlovskis sacīja, ka pirms iepriekšējās protesta akcijas vairāku skolu, tostarp Rīgas 22.vidusskolas, pedagogi skolēnus ieslēguši mācību iestādes telpās, lai viņi netiktu uz piketu.

Petropavlovskis tāpat noliedza, ka štābs būtu pieprasījis skolēniem, lai tie piesakās dalībai akcijā. "Viņi paši piesakās, katru dienu mums zvana vismaz četru piecu skolu pārstāvji un apliecina savu gatavību piedalīties streikā un tad mēs tiekamies ar viņiem un sīkāk izrunājam ar šo protesta akciju saistītos jautājumus," viņš klāstīja.

Saeimas PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs žurnālistiem atzina, ka šobrīd parlamentā notiek "dažādas diskusijas par reformas tēmu, taču es šo faktu pagaidām negribu komentēt, redzēsim, kas notiks pēc ceturtdienas akcijas. Plenārsēdē šajā dienā var notikt jebkas, tostarp atsevišķi diskutējams jautājums ir skolotāju sadalīšana kategorijās, kas būtībā ir tīrīšana pedagogu rindās. Taču ne šo lietu, ne arī izglītības reformu tādā formā, kādu to grib pieņemt šobrīd, opozīcija neatbalstīs, tāpat kā jebkurus valdības, īpaši - mazākuma valdības -, centienus diskriminēt krievvalodīgo sabiedrību. Turklāt atcerieties, ka tie skolēni, kuri ceturtdien izies ielās, aizstāvēs arī savus skolotājus," viņš piebilda.

Krievu skolu aizsardzības štābs, aicinot skolēnus ceturtdien piedalīties kārtējā akcijā pret izglītības reformu, sagatavojis īpašu piketēšanas instrukciju.

Pasākums iecerēts pie parlamenta ēkas pirms Saeimas sēdes laikā, kad skolēniem vajadzētu atrasties mācību iestādēs.

Rīgas domē (RD) informēja, ka izpilddirektors otrdien saņēmis paziņojumu no domnieka Aleksandra Giļmana (PCTVL) par plānoto pasākumu. Paziņojumā sacīts, ka tas notiks no plkst. 8.30 līdz plkst. 12 Saeimas ēkas apkārtnē.

Giļmans vēstī, ka tajā piedalīsies Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs, Nikolajs Kabanovs, Jakovs Pliners un Rīgas domes deputāti Tatjana Jemeļjanova, Genadijs Kotovs, Ilga Oziša, Aleksandrs Giļmans (visi PCTVL), kā arī bezpartijiskais Oļegs Ščipcovs.

Pasākuma organizatori aicina jauniešus pulcēties pie skolām, taču nekādā gadījumā neiet tajās iekšā, jo "no turienes var arī neizlaist", sacīts Krievu skolu aizstāvības štāba uzsaukumā jauniešiem.

Uzsaukumā jauniešiem Krievu skolu aizstāvības štābs sniedz rekomendācijas, kā ģērbties un uzvesties pasākumā. "Ģērbieties siltāk un parūpējieties par ērtiem apaviem bez augstiem papēžiem. Portfeli un mugursomu atstājiet mājās. Līdzi paņemiet pasi vai skolēna apliecību, citādi policija jūs var aizturēt personas noskaidrošanai," teikts aicinājumā.

Akcijas organizatori lūdz jauniešus pasākuma laikā nelietot apreibinošās vielas un nesmēķēt, jo "alus pudele Tavās rokās - trieciens mūs kopējai lietai". Savukārt vecākus štābs aicina atbalstīt savus bērnu un mudināt viņus savu pozīciju aizstāvēt arī skolotājiem un direktoriem, ja pedagogi tomēr atbalsta reformu.

Parlaments ceturtdien plāno galīgajā lasījumā skatīt grozījumus izglītības likumā, kas paredz no 1.septembra mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām lielākoties latviešu valodā. Skolās 60% priekšmetu būtu jāpasniedz latviski, bet 40% - dzimtajā valodā. Dzimtajā valodā jānodrošina arī iespēja mācīties ar kultūru un identitāti saistītus priekšmetus. Skolām būs tiesības izvēlēties, kādus priekšmetus mācīt latviski, taču mācību iestāžu izvēli apstiprinās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Taču, iespējams, parlamentā likumu galīgajā lasījumā šonedēļ vēl neskatīs, jo deputāti vēlas vēlreiz par to diskutēt ar IZM.

Jau iepriekš Rīgā notikušas vairākas akcijas pret izglītības reformu - vērienīgākās notika 23.maijā un 4.septembrī Esplanādē, kur pulcējās vairāki tūkstoši krievu skolu jauniešu, viņu vecāku un skolotāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!