Kā stāstīja Centrālas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, parakstu vākšanas procedūra nav ne vēlēšanas, ne referendums, kur ir paredzēta brīvprātīgo novērotāju klātbūtne. "Parakstu vākšanas procedūru var pielīdzināt tam, ka cilvēki iet parakstīties par kādu jautājumu pie notāra, nevis pielīdzināt vēlēšanām vai referendumam. Būtu nesamērīga prasība norobežot parakstu vākšanas vietu kādā foajē, lai šai vietai varētu piekļūt tikai novērotāji ar atļaujām," teica Cimdars.
Savukārt "Dzimtās valodas" aktīvisti apgalvo, ka esot saņemtas gandrīz 2000 vēlētāju sūdzības par pārkāpumiem parakstu vākšanas gaitā, tāpēc procesam esot nepieciešami novērotāji.
Cimdars gan uzsvēra, ka CVK nav saņēmis sūdzības par pārkāpumiem parakstu vākšanā. CVK priekšsēdētājs uzsvēra, ka parakstu vākšanas lapas ir vienlaidus numurētas, tās tiek stingri uzskaitītas un tajās ir iestrādāts aizsardzības mehānisms ar lāsmojošu krāsu, ko nevar nokopēt, kas izslēdz viltošanas iespējas. "Diskusijas par novērotājiem parakstu vākšanas procedūrā liecina, ka cilvēki izsakās par lietām, ko viņi neizprot," piebilda Cimdars.
"Dzimtās valodas" aktīvisti ar šādiem skaidrojumiem nav mierā, tāpēc ir apņēmušies rīt doties uz CVK kārtējo sēdi, lai tur mēģinātu aizstāvēt savu viedokli.
Kā ziņots, no šā gada 1. līdz 30.novembrim notiek parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.