Lai uzveiktu Covid-19, Latvijas sabiedrībai vajadzīga masu vakcinācija un jāsasniedz kolektīvā imunitāte. Tomēr šis uzdevums ir daudz grūtāks, nekā varētu domāt. Papildus tehniskajām un organizatoriskajām grūtībām, kā arī Covid-19 noliedzēju pretestībai valdība saskārusies ar vēl kādu negaidītu problēmu – ievērojamas sabiedrības daļas neuzticību.
Kā liecina kompānijas "Gemius" vadībā veiktās "BENU Aptiekas Stresa termometra" aptaujas dati, vakcinēties būtu gatavi 54% iedzīvotāju, ja vakcinācija būtu uzsākta janvārī. Valdības pūles ir nesušas augļus: salīdzinot ar oktobri, rādītāji ir auguši (no 47%). Tomēr krievvalodīgo respondentu vidū gatavo saņemt poti skaits ir krities par 5%.
Vainu varētu novelt uz neprecizitāti statistikā, taču problēma ar mazāktautību pārstāvjiem, kuri neplāno potēties un ignorē komunikāciju no valdības puses, patiešām pastāv. Par to liecina daudzas tiešas un netiešas pazīmes. 28. janvārī valdība atļāva komerciālajiem medijiem izmantot Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) saturu – pirmkārt jau tādēļ, lai "nostiprinātu informācijas telpu, tostarp mazākumtautību auditorijās". Valsts kanceleja paplašināja Covid-19 informatīvās mājaslapas krievu versiju.
Valdības mēģinājumi pandēmijas laikā uzlabot komunikāciju ar citvalodīgajiem ir pelnījuši uzslavu, tomēr tie nav palīdzējuši nacionālajām minoritātēm sajusties vajadzīgām šajā zemē. Kā apgalvo portāla "Delfi" aptaujātie eksperti, problēma nepastāv tikai attieksmē pret Covid-19.
Uzticības nav. Bet vai nebija?
Ekspertu viedokļi par to, kāda bijusi epidēmijas loma, veidojoties plaisai komunikācijā starp valdību un mazākumtautību pārstāvjiem, nedaudz atšķiras.
