Reizē ar notikumiem Ukrainā un Krimā, Kremļa intereses atbalstoši spēki aktivizējušies arī Latvijā. Maskavā februāra beigās dibināta sabiedriski politiska organizācija "Russkij internacional" ("Rusintern"), kuras mērķvalstis ir Ukraina, Moldāvija, Kazahstāna, Latvija, Igaunija un citas, ziņo LTV raidījums "de facto".
Kremļa politiķu organizācijas viens no pirmajiem darbiem bija pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošana Krimā, atbalstot pussalas pievienošanu Krievijai. Savukārt Latvijā viņi sola cīnīties par krievu skolām un nepilsoņu tiesībām. Organizācijas "Rusintern" vadībā arī Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis.
Nedēļā, kad Kijevas ielās lija asinis un tika nogalināti ap simts cilvēkiem, Maskavā, 19.februārī, ar augsta ranga Krievijas politiķu atbalstu steidzami veidoja sabiedriski politisku organizāciju "Rusintern". Tā ir pietuvināta tādiem politiķiem kā Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kā arī Krievijas federācijas domes deputātam un partijas "Rodina" vadītājam Aleksejam Žuravļovam, kurš tagad vada arī "Rusintern".
Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis raidījumam "de facto" saka: "Uzskatu, ka šī organizācija ir veidota tā, lai viņai būtu ļoti strikts politiskais atbalsts, bet visi cilvēki, kas viņā darbojas, ir ar ļoti striktu specdienestu atbalstu Krievijā."
Šādas organizācijas rašanās tieši tagad nav nejaušība. "Rusintern" pirmo štābu atvēra Krimā, kur uzreiz ķērās pie tā saukto pašaizsardzības vienību jeb družīnu veidošanas, kas sargāja Krimas autonomijas prasītājus. Vēlāk solīja arī palīdzību Krievijas pasu izsniegšanā. " Ja radikālie elementi ultranacionāļu skatā tomēr nolems Krimu pārvērst tādā pašā kaujaslaukā kā Maidanā, tad šeit būs nepieciešams pretoties," tā Sevastopolē izteicies "Rusintern" vadītājs Žuravļovs.
Leitietis informē: "Mūsu rīcībā ir informācija, ka viņi centīsies aktīvi darboties Latvijā, tieši mazākumtautību, īpaši krievu skolu aizsardzības jautājumos. Un, kas ir visbūtiskākais, viņi mēģinās organizēt cilvēku izvešanas ielās, masveida kustības, iespējams, arī apmācīt cilvēkus protesta akcijām, vardarbīgiem protestiem, tādēļ mēs ļoti rūpīgi sekosim organizācijas darbībai."
Viens no pirmajiem jaunizceptās organizācijas mītiņiem tika sarīkots pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai protestētu pret ieceri Latvijā sodīt par okupācijas fakta noliegšanu. Mītiņā gan kārtējo reizi mēģināts radīt iespaidu, ka Latvijā valda fašistisks režīms. "Rusintern" šeit piedalījās vadības līmenī.
Žuravļovs paudis: "Kad mēs redzam, kas notiek tai pašā Ukrainā, tajās pašās Baltijas valstīs, mēs pret to nevaram izturēties vienaldzīgi. Mēs meklējam apvienošanas formas, tā ir mūsu misija."
"Rusintern" vadītājs Žuravļovs esot bijis aicināts piedalīties arī organizācijas "Pasaule bez nacisma" pasākumos Rīgā 15.un 16.martā. Viņš gan uz tiem neieradās, jo tobrīd atradās Krimā, aizstāvot Krievijas intereses Krimas referenduma laikā.
Latvijas nepilsonis Sergejs Malahovskis, kurš parakstījis "Rusintern" dibināšanas dokumentu, ir ar militāras skolas un žurnālista izglītību. Šobrīd pārstāv antifašistiskas organizācijas un ir Latvijas krievu kopienas izveidotā portāla "baltijalv.lv" galvenais redaktors.
Igaunija Malahovski viņa aktivitāšu dēļ iekļāvusi melnajā sarakstā. Drošības policijai Latvijā Malahovska uzvārds nav svešs. Leitietis atzīst: "Noteikti ir jānovērtē viņa resurss, viņa prāta spējas un organizatora talants."
Malahovska aktivitāšu centrā ir krievu skolu aizstāvība Latvijā. Šis jautājums pēc desmit gadu klusuma aizvien intensīvāk atgriežas darba kārtībā. Turklāt, lai gan šobrīd Latvijā diskutē vien par latviešu valodas lietojuma paplašināšanu mazākumtautību skolās, radikāļi jau skandē, ka krievu skolās krieviski būšot vien krievu valoda un literatūra.
Malahovskis "Rusintern" dibināšanas sapulcē par šo tēmu sacīja: "Arī 2018.gads nav izvēlēts nejauši. Esam izskaitījuši, ka šajā laikā pensijā aizies vecākās paaudzes skolotāji, LU absolventi, kuriem okupācija... tas ir kaut kas svēts. Attiecīgi tiks apstrādāti arī bērni."
Satversmes aizsardzības birojs raidījumam "de facto" norāda: "Arī Latvijas krievvalodīgo organizācijas iekļauj Ukrainas tematiku savās aktivitātēs, manipulatīvi norādot uz Latvijas un Krimas līdzību. Vairums no šīm Latvijas organizācijām ilglaicīgi ir bijušas Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politikas mērķauditorija."
Malahovskis uz interviju ar raidījumu nav ieradies.
Viens no "Rusnitern" mērķiem ir vadīt dažādās postpadomju valstīs izveidoto krievvalodīgo organizāciju nepakļaušanos likumīgajai varai. Drošības policija uzsver – politiķiem Latvijā ir būtiski atcerēties, ka cilvēkus ielās izvest ir daudz vieglāk, nekā spēt pēc tam viņus vadīt, kā to iepriekš apliecināja arī 13.janvāra nemieri Latvijā.
Latvijas un Ukrainas paralēles gan nesakrīt pirmo reizi, atgādina raidījums. Arī pirms desmit gadiem ar ciešu Maskavas ideologu atbalstu, tostarp Dmitrija Rogozina vizīti Latvijā, notika plašas akcijas krievu skolu atbalstam. Tai pašā rudenī Ukrainā notika oranžā revolūcija.
