Skatot Kriminālprocesa likuma grozījumus trešajā, galīgajā lasījumā Saeima pēc kaismīgām debatēm nolēma tomēr nesvītrot no grozījumiem otrajā lasījumā atbalstīto normu, kas noteic, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, ir priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā.
"Vienotības" deputāta Andreja Judina priekšlikumu, kas paredz kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas amatpersonas, noteikt šo priekšrocību, Saeima atbalstīja martā, kad Kriminālprocesa likuma grozījumi tika skatīti otrajā lasījumā.
Tomēr "Saskaņas centra" (SC) deputāts Andrejs Elksniņš uz grozījumu galīgo lasījumu iesniedza priekšlikumu svītrot no likuma otrajā lasījumā atbalstīto normu. Elksniņa priekšlikums tika noraidīts ar nelielu balsu pārsvaru – "par" to nobalsoja 37 deputāti no SC, Zaļo un zemnieku savienības un trīs deputāti no Nacionālās apvienības.
Savukārt "Vienotības" un Reformu partijas deputāti, kā arī vairākums Nacionālās apvienības deputātu balsoja pret ierosinājumu izslēgt no Kriminālprocesa likuma grozījumiem jau iepriekš atbalstīto likuma normu.
Elksniņš savu priekšlikumu svītrot no Kriminālprocesa likuma normu, kas paredzētu priekšrocību pret amatpersonām ierosināto kriminālprocesu izskatīšanai saprātīgos termiņus, pamatoja ar Ģenerālprokuratūras un Rīgas apgabaltiesas izteiktajiem iebildumiem, kā arī to, ka jauninājums pēc būtības nerisina to, ka amatpersonām ir iespējas dažādos veidos novilcināt kriminālprocesu izskatīšanu.
"Ja tiek atliktas lietas, ja lietas tiek novilcinātas, tad pamatā ir jāvēršas pret tiesnesi, kurš šāda veida lēmumus un šāda veida situācijas pieļauj. Tiesības vērsties pret tiesnesi disciplinārā kārtā ir kā tiesas priekšsēdētājam, kā Augstākās tiesas priekšsēdētājam, tā arī, piemēram, tieslietu ministram. Līdz ar ko arī mums pastāv problēma attiecībā uz gadījumiem, kad krimināllietas attiecībā, piemēram, pret amatpersonām tiek novilcinātas, tad problēmas risinājuma pamatā ir vēršanās pret tiesu varas pārstāvjiem, kuri lielā mērā vienā vai otrā situācijā lietas izskatīšanu novilcina vai nenovilcina," sacīja Elksniņš.
"Runa nav par kaut kādu privilēģiju vai bonusu amatpersonām, mēs runājam pilnīgi par citu lietu. Proti, ja ir apsūdzēta amatpersona, it īpaši gadījumos, kad viņa ieņem kaut kādu pozīciju, ka viņai ir tiesības pieņemt lēmumus, ir apdraudētas sabiedriskās intereses, proti, sabiedrība redz, ka cilvēks ir apsūdzētā statusā, bet viņam ir tiesības lemt un lemt par jautājumiem, kas ir sabiedrībai svarīgi," argumentējot iemeslus, kādēļ pret amatpersonām ierosinātos kriminālprocesus tomēr būtu jāizskata pēc iespējas ātrāk, Elksniņam oponēja Judins.
Patlaban Latvijas tiesās tiek skatītas vairākas krimināllietas, kurās apsūdzētas amatpersonas - jau vairākus gadus Rīgas apgabaltiesa skata krimināllietu, kurā apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs, bet Ogres rajona tiesa - lietu, kurā apsūdzēts Ogres novada domes deputāts Egils Helmanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
