Jau vēstīts, ka Barona ielas rekonstrukcija sākās 2015. gada septembrī. Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments to nosauca par "vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā". Departamentā skaidroja, ka ielas rekonstrukcijas mērķis ir pārveidot ielu tā, "lai tā būtu pievilcīga ikvienam iedzīvotājam – tirgotājiem, kafejnīcu īpašniekiem, māmiņām ar bērniem, velobraucējiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī pilsētas viesiem".
Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās seguma lielāko daļu veido bruģis, kas ir atzīts par kultūrvēsturisku mantojumu.
Plānots, ka ielas atjaunošana tiks veikta trīs posmos. Pirmais posms paredzēja atjaunot segumu visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Tāpat tas paredzēja brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi iezīmēt un izveidot rekomendējošas velojoslas, jo departaments prognozēja, ka nākotnē iela būs nozīmīgs maģistrālais velosavienojums ar tādām apkaimēm kā Teika, Jugla, Berģi, Purvciems un Mežaparks.
Lai gan teorētiski pirmais rekonstrukcijas posms ir noslēdzies, Barona ielas brauktuves pārbūve šobrīd turpinās vēl krustojumā ar Lāčplēša ielu, jo tur plānots mainīt segumu un uzlabot krustojumu, pilnībā to pārbruģējot. Plānots, ka darbs šajā krustojumā beigsies augusta sākumā.
Jau pavasarī tika apzināta virkne brauktuves defektu, kuri, kā stāsta departamentā, tagad ir novērsti. Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante gan vērš uzmanību uz to, ka Barona iela vēl nav nodota ekspluatācijā. "Pirms būvdarbu pieņemšanas Satiksmes departamenta speciālisti rūpīgi apsekos visu ielu, ja tiks konstatētas nepilnības, tās būs jānovērš un tikai tad objektu varēs Rīgas dome pieņemt ekspluatācijā," informē departamenta pārstāve.
Kopējās Barona ielas seguma atjaunošanas izmaksas ir paredzētas 2,6 miljonu eiro apmērā. Darbus veic uzņēmums "Binders".
Maija beigās noslēdzās ceļa seguma atjaunošanas darbu pirmais posms, tūlīt pēc tam sākās rekonstrukcijas otrais etaps – ietvju, piebruģa zonu un lietus ūdens rensteļu atjaunošana. Ietves seguma atjaunošanu plānots pabeigt līdz jaunā mācību gada sākumam – 1.septembrim. "Satiksmes departamenta vadība ir tikusies ar būvuzņēmumu, pārspriežot būvdarbus un laika plānošanu, un, kā apgalvoja būvuzņēmēji – darbi tiks pabeigti līgumā noteiktajā termiņā," skaidro Dimante. Šo šī posma būvdarbus veic AS "Ceļu pārvalde", izmaksas ir paredzētas 900 000 eiro apmērā.
Pēdējā atjaunošanas posmā, kas plānots nākamajā gadā, Barona iela tiks labiekārtota. Paredzēts, ka uz ietvēm un skvēros tiks izvietoti puķupodi, soliņi atpūtai un labiekārtoti līdz šim pamestie vai neapkoptie laukumi. Šobrīd pie ielas labiekārtošanas projekta strādā ainavu un pilsētvides arhitekti. Provizoriskās šī projekta izmaksas gan vēl nav zināmas, pauž Dimante.
Aprīlī rīdziniekus satrauca novērojumi, ka neilgi pēc seguma atjaunošanas iela tika atkal "uzarta", jo bija jāmaina pazemes komunikācijas. Toreiz departamentā skaidroja, ka, lai gan bija zināms, ka pazemes komunikācijām būs nepieciešama pārbūve, nebija iespējams prognozēt precīzu laiku, kad tas notiks.
Tika izlemts atjaunot ielas segumu teju visā tās garumā. "Protams, ka ielas būvnieki varēja atstāt četrus metru platu joslu pa visu brauktuvi neremontētu, taču tās uzturēšana visu ziemu un pavasari izmaksātu daudz dārgāk, jo, brauktuves malas būtu jānoapaļo, neremontētais posms būtu jāpapildina ar šķembām vai auksto asfaltu, kas ir papildus izmaksas un neapmierināti būtu kā velobraucēji, tā autovadītāji un gājēji!" toreiz uzsvēra departamentā.
Vien divus mēnešus vēlāk – jūnijā – rīdzinieki pauda sašutumu par to, ka Barona iela lietus laikā kļūst teju vai piemērota laivošanai un supošanai (airēšanai uz dēļa).
Uz jautājumu, vai ir pamats bažām, ka iela tiek rekonstruēta nepareizi, ja stipra lietus gadījumā velojoslas applūst, Dimante uzsver, ka "Barona iela netiek pārbūvēta, bet tiek veikta seguma atjaunošana jeb brauktuves seguma remonts, kuras ietvaros ir izveidota rekomendējošā velojosla".
"Lai uzlabotu lietus ūdens novadīšanas sistēmu ir nepieciešams veikt ielas pilnu pārbūvi jeb rekonstrukciju, izbūvējot jaunas lietus ūdens pieņemšanas akas un kolektoru, kā arī pārbūvējot visas pārējās inženierkomunikācijas. Šādas pārbūves izmaksas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz seguma atjaunošanas izmaksas," norāda departamenta pārstāve.
Ja pirms rekonstrukcijas pa brauktuvi auto varēja pārvietoties ar ātrumu 50 kilometri stundā, tad tagad braukšanas ātrums ierobežots gandrīz uz pusi – līdz 30 kilometriem stundā, tādējādi liekot autobraucējiem to izmantot tikai nepieciešamības gadījumā, bet ikdienas maršrutiem izmantot citas ielas.
Līdz šim gan auto plūsmas mērījumi nav veikti. Dimante pauž viedokli, ka šobrīd Barona ielā turpinās būvdarbi, tāpēc skaitīšanas rezultāti nebūtu objektīvi.
Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks gan ir skeptisks. Viņš rekomendējošo velojoslu salīdzina ar reklāmas stabiem ielu malās, kas atgādina un informē, ka ir tāds process kā riteņbraukšana: "Rekomendējošas joslas mērķis kā tāds ir informēt citus satiksmes dalībniekus par to, ka šajā ielā ir iespējama riteņbraucēja klātesamība satiksmē." Silenieks vērš uzmanību, ka šīs velojoslas nedod papildu priekšrocības velosipēdistiem.
Ja sarindo veloinfrastruktūru veidus pēc drošības aspektiem, tad rekomendējošā velojosla ieņem pēdējo vietu. Ārzemēs rekomendējošo velojoslu parasti izmanto kā maršruta rādītāju, nevis kā veloinfrastuktūru.
Silenieks norāda, ka Barona iela turpina būt parasta iela, un seguma maiņa juridiski neko nav mainījusi. Arī no drošības viedokļa nekādu izmaiņu nav.
Attēls: Viesturs Silenieks
"Ja Rīgas dome ir izteikusies, ka tā ir alternatīva Brīvības ielai, tad tas īsti nestrādā," pauž Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs. Savulaik biedrība veikusi monitoringu, mērot velosipēdistu plūsmu. Vairāk nekā 70% velobraucēju pēc Gaisa tilta šķērsošanas izvēlējušies turpināt ceļu pa Brīvības ielu. "Iedomājamies cilvēcīgi, ja es šķērsoju Gaisa tiltu ar velo, auto vai kājām centra virzienā un ja man vajag Pērnavas ielas stūri, vai es braukšu to līkumu pa Barona ielu? Noteikti, nē," skaidro Silenieks, piebilstot, ka tā nav alternatīva, tas ir cits virziens. "Nevar piedāvāt alternatīvu Brīvības ielai, kas ir divu kvartālu attālumā, kas nekalpo mērķim."
Attēls: Viesturs Silenieks
Tas gan nenozīmē, ka Barona ielā nevajag velojoslas, pauž Riteņbraucēju apvienības pārstāvis: "Vajag, bet vairāk vajag Brīvības ielu. Piedāvāt to kā alternatīvu ir neloģiski."
Pilsētas centrā RD ir noteikusi prioritātes gājējiem un riteņbraucējiem, pēc tam seko sabiedriskais transports un privātais transports. Silenieks gan retoriski vaicā: "Vai Rīgas dome strādā virzienā, lai saglabātu prioritātes?" Viņš vērš uzmanību, ka Barona ielā prioritāte nav ne riteņbraucēji, ne gājēji. Barona ielas rekonstrukcija neveicina riteņbraucēju iekļaušanos pilsētvidē, "jo velobraucēji tiek dzīti nost no maģistrālām ielām, par kurām var aizbraukt efektīvi uz mazāk svarīgām ielām".
"Nevajag gaidīt, ka ļoti lietos Barona ielu vai riteņbraucēju skaits vispār augs, ja taisīs nekvalitatīvu infrastruktūru," uzsver Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs. Pasaules pētījumi rāda, ka, ja tiek izbūvēta laba un kvalitatīva veloinfrastruktūra, riteņbraucēju skaits aug. Arī Latvijā ir novērots tas pats. Kā piemēru Silenieks min, ka savulaik lielākā velosipēdistu plūsma bija uz Vanšu tilta, taču – līdz ar veloceļa izbūvēšanu Brīvības ielā – riteņbraucēju plūsma uz Gaisa tilta ir tikpat augsta.
Attēls: Viesturs Silenieks
Šobrīd Rīgā veloinfrastruktūra tiek būvēta, kur tā netraucē, nevis tur, kur iedzīvotājiem vajag. Silenieks aicina RD veicināt velotransporta attīstību pilsētā, nodrošinot kvalitatīvu un mērķtiecīgu veloinfrastruktūru. "Autobraucējam ir jāpriecājas par katru riteņbraucēju, jo tas ir par vienu auto mazāk."
Ļoti sarežģīts projekts, jo ielu nevarēja pilnībā slēgt
Brīdī, kad Barona ielas rekonstrukcija ir aptuveni pusē, departamentā atzīst, ka no satiksmes un būvdarbu organizācijas viedokļa projekts ir ļoti sarežģīts. Paralēli rekonstrukcijai ir jānodrošina gan tramvaju kustība, gan piekļūšana īpašumiem. "Ja būvdarbu laikā būtu iespējams ielu pilnībā slēgt, ļoti iespējams, ka daudzi pārmetumi attiecībā uz kvalitāti izpaliktu," pieļauj Dimante.
Nepabeigtības un haosa iespaidu radot tieši novecojušās ietves un piebruģa zonas. "Tas ir objektīvi, protams, seguma atjaunošanas laikā varējām veikt piebruģa zonas labošanu, taču to nāktos līdz ar ietvju labošanu pārtaisīt. Pirmkārt, tas būtu nesaimnieciski un lieks finanšu izšķērdējums, otrkārt, dubults darbs," klāsta departamentā.
Šobrīd gan esot pāragri spriest, kuras ielas ar bruģa segumu varētu pārbūvēt līdzīgi kā Barona ielu. Departamentā vien norāda, ka paredzēts Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai seguma atjaunošanas ietvaros izveidot veloceļu – līdzīgu kā tas ir uz Barona ielas. "Šobrīd sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija un iesniegta attiecīgajās valsts un pašvaldības institūcijās saskaņošanai," atklāj Dimante.