Lai tiktu galā ar dīzeļdegvielas motoriem, ir vajadzīgas īpašas iemaņas un ierīces. Tā kā vairumam autoservisu tādu nav, “Eirodīzelim” Vidzemē ir maz konkurentu un pietiekami daudz klientu. Viņu daudzums apliecina, ka nosaukuma izvēle bijusi pareiza. To ir viegli uztvert, viegli saprast un viegli atcerēties.
Tagad Aivars Pudāns smejas, ka viņš nepretendē uz ārpolitikas gaišreģa lauriem. Nē, pirms četriem gadiem viņam pat sapņos neesot rādījies tas, ka personīgi ar savu balsojumu jau tik drīz viņam būs jāsaka “jā” vai “nē” Latvijas laulībām ar Eiropas Savienību. “Toreiz likās, ka visas tās runās par Latvijas iestāšanos ES vēl ir tālas un miglainas. Bet nu tas brīdis būtībā ir klāt. Man personīgi ar Eiropas vārdu saistās miers, stabilitāte, labklājība, un varbūt savā ziņā arī bezrūpība. To vēlas arī Latvijas iedzīvotāji. Tādēļ esmu izlēmis referendumā balsot par Latvijas iestāšanos ES. Tomēr domāju, ka vairāk par manu balsojumu, mūsu nākotni ietekmēs Latvijas valdība un ierēdņi. Jau tagad varam secināt, ka daudz kas atkarīgs tieši no mūsu valsts rīcības gan pašreizējā periodā, gan turpmāk, ja Latvija iestāsies ES.”
Zvanot uz Eiroinfo izziņu tālruni, Aivars noskaidrojis, ka iestāšanās ES viņa uzņēmumam nedraud ar jaunām, neīstenojamām prasībām un nereāliem standartiem. Daudzi normatīvi, kas nosaka automašīnu tehnisko stāvokli, Latvijā jau ir stājušies spēkā. Kā piemēru Aivars min kuriozu no mūsu ikdienas. “Vai nav dīvaini, ka auto izplūdes gāžu līmenis noteikts, ievērojot Eiropas standartus, bet nevienam nav ienācis prātā, šiem pašiem standartiem piemērot arī degvielas kvalitāti, kas tieši ietekmē izplūdes gāžu sastāvu! Kā lai mašīnas īpašnieks cīnās ar vides piesārņojumu? Ceru, ka iestājoties ES, šādu dīvainību un nesaskaņotu prasību piemērošanas gadījumu būs krietni mazāk,” stāsta Aivars.
Lielākais bieds, viņaprāt, gan pirms iestāšanās Savienībā, gan pēc tās, ir un paliek mūsu pārlieku centīgais ierēdnis. Atrotījis piedurknes viņš cenšas pirms laika un ES prasībām mūsu uzņēmumiem pielāgot augstos Eiropas standartus, kam mēs vēl neesam gatavi. “Jau pašreizējā pieredze liecina, ka mūsu likumdošanas institūcijas cenšas piemērot augstākas prasības un normatīvus dažādām uzņēmējdarbības normām Latvijā, tādejādi tuvojoties etalona prasībām, kādas ir augsti attīstītās valstīs. Ņemot vērā to, ka Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES kandidātvalstīm, mums vajadzētu garāku pārejas periodu un nevajadzētu šo prasību latiņu celt tik augstu, pirms to spējam īstenot. Ja tas netiks ievērots, tad manam uzņēmumam strādāt saskaņā ar ES normām būs grūtāk. Tomēr, saskaitot plusus un mīnusus, ko mums sola Savienība, plusu ir vairāk,” skaidro Aivars Pudāns. Viņam piebalso arī kolēģis, autoatslēdznieks Jānis Rimšs. “Domāju, ka Latvija nedrīkst palikt malā starp Krieviju un Eiropu. Mums jābūt ES. Turklāt mēs jau tagad braucam ar Eiropā ražotām mašīnām, pērkam viņu rezerves daļas, labojam tās ar viņu instrumentiem. Arī tiltus un ceļus jau remontējam par Eiropas naudu.”
Uzņēmējs Aivars Pudāns uzskata, ka nav pareizi, pētot Latvijas nākotni ārpus Savienības, salīdzināt mūs ar labi paēdušajiem šveiciešiem vai norvēģiem. “Mūs šķir ne tikai krasi atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, bet arī dažāda pagātne. Kamēr Latviju postīja kari un iekarotāji, Šveice un Norvēģija kļuva arvien turīgākas. Mēs nevaram atļauties palikt ārpus Savienības”.
Lai gan pats sava uzņēmuma nākotni Aivars Pudāns ir izpētījis, sarunās ar cēsiniekiem viņš jūt bažas par rītdienu. “To rada informācijas trūkums. Cilvēki zina, ka, iestājoties Savienībā, gaidāms cenu kāpums precēm un pakalpojumiem, bet nav zināms, vai būs arī algu pieaugums. Tie uzņēmēji, kuri jau ir sakārtojuši savus uzņēmumus atbilstoši ES prasībām, protams, ir eirooptimisti. Bet tautas nabadzīgais slānis... Ja kāds viņiem dos šo atbildi - jūsu labklājība pieaugs, un jūs droši varēsiet sūtīt savus bērnus skolā, tad viņi balsos “par” abām rokām!”. “Eirodīzeļa” darbības četros gados daudz kas ir mainījies. Sākotnēji tajā strādāja tikai divi meistari. Šobrīd viņi ir četri. Kad uzņēmumam tika dots nosaukums, ES bija realitāte tikai politiķu un ierēdņu runās un papīros. Tagad tā ir izkāpusi no runām un papīriem un kļuvusi par mūsu izvēli. Un vēl šo četru gadu laikā Eiropas vārda svaru pār klientu prātiem un makiem atklājuši daudzi uzņēmēji. Kad “Eirodīzeli” savam mazajam uzņēmumam izvēlējās Aivars Pudāns, atsauce uz Eiropu firmu izkārtnēs bija retums. “1999.gadā tādu firmu nosaukumi, kur bija pieminēts vārds Eiropa, bija ļoti maz. Toreiz tas likās atšķirīgi no citu uzņēmumu nosaukumiem. Bet tagad, pašķirstot telefonu grāmatu, redzams, ka tādu uzņēmumu ir pilna lappuse! Sanāk, ka daudzi ir sekojoši mūsu piemēram un arī sava uzņēmuma nosaukumā iekļāvuši Eiropas vārdu! Mums tas, protams, nepatīk. Tomēr, ja mēs sāktu biznesu tikai šodien, arī tad dotu savam uzņēmumam tādu pašu nosaukumu, jo otra tāda nav nevienam!”