Savu izvēli startēt ZZS sarakstā Krištopans pamatoja ar to, ka veidojas reāls politisks spēks, kura sastāvā viņš varot realizēt tos solījumus, ko devis vēlētājiem pirms četriem gadiem, paveikt tos darbus, ko iesācis, būdams satiksmes ministrs un premjers.
ZZS veidojoties spēcīga komanda, un neesot runas par to, vai tā iekļūs Saeimā, bet gan "cik vietas iegūs - 15, 20 vai varbūt 25". "Ja es būtu vienkārši gribējis sēdēt Saeimā, es būtu palicis tajā visus šos trīs gadus, es būtu stājies kādā spēcīgā partijā, kur mani ievēlētu," klāstīja Krištopans.
ZZS, pēc Krištopana vārdiem, vēloties realizēt lauku, ne lauksaimniecības, attīstības programmu, kuras svarīga sastāvdaļa būs ceļu būvniecība. "Mēs parādīsim, kā ne tikai jāremontē ceļi, bet arī kā tie jābūvē no jauna," uzsvēra Krištopans. Tāpat kā pirms četriem gadiem, Krištopans preses konferencē atkal solīja, ka no katra pagasta līdz rajona centram varēs aizbraukt pa asfaltu.
LZP programmā esot paredzēta Mežu ministrijas atjaunošana, ko Krištopans gribējis panākt, vēl būdams premjera amatā, bet dažādu apstākļu dēļ tam neatlicis ne laika, ne spēka. "Beidzot būtu jāpagriežas ar seju pret mežu, jo pēdējos gadus ir bijusi tikai cīņa par resursu sadali, ilgtermiņa nomas platībām un cenu izsolēs, bet nav bijis politikas, kas varētu pateikt, vai meža resursi, kurus apsaimnieko VAS "Latvijas meži", paliek vērtīgāki vai nevērtīgāki," klāstīja Krištopans.
Jaunajā valdībā ZZS pretendēs uz satiksmes ministra un mežu ministra amatiem, teica Krištopans. Viņš piebilda, ka nebūs tas cilvēks, kurš izlems, ar kurām partijām ZSS veidot koalīciju nākamajā Saeimā.
Krištopans atzina, ka vieglākais, labākais un loģiskākais ceļš viņam būtu palikt malā no politikas, bet, "lai kaut kas šajā valstī mainītos, ir jāmainās cilvēkiem, kas ir pie varas". Ar Einaru Repši vien būšot par maz, lai notiktu pārmaiņas, tāpēc Krištopans nolēmis atgriezties politikā. Viņš noliedza, ka šo lēmumu būtu veicinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš tiek minēts kā ZSS atbalstītājs un iespējamais sponsors.
"Es esmu pilnīgi neatkarīgs cilvēks ar pietiekami lieliem ienākumiem," uzsvēra Krištopans. "Es viņu cienu, bet mums nav nekādu attiecību," tā savu iespējamo saikni ar Lembergu raksturoja Krištopans.
Krištopans dzimis 1954.gada 13.jūnijā Omskas apgabalā, uz kurieni 1949.gadā izsūtīja viņa tēvu - nacionālo partizānu. Krištopans beidzis Rīgas 4.vidusskolu un Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti. No 1972. līdz 1981.gadam viņš spēlējis basketbolu meistarkomandā "VEF", bet no 1982. līdz 1989.gadam bijis treneris, vēlāk galvenais treneris VEF basketbola komandā.
No 1980. līdz 1987.gadam Krištopans bija PSKP biedrs. No 1989. līdz 1993.gadam nodarbojies ar uzņēmējdarbību - nodibinājis kooperatīvu, tirgojies ar puķēm Rīgā un Krievijā. Vēlāk sācis biznesu ar kokapstrādes firmu "Dardedze", atvēris dažus veikalus un kopuzņēmumus, pēc tam darbojies vairākās firmās, arī banku biznesā.
1993.gada maijā Krištopans kļuva par LC biedru, 1993.gadā 5.Saeimas vēlēšanās kandidēja LC sarakstā un tika ievēlēts. Bija valsts ieņēmumu valsts ministrs Valda Birkava vadītajā valdībā.
1995.gada septembrī Krištopans kandidēja 6.Saeimas vēlēšanās no LC saraksta un tika ievēlēts. 1995.decembrī kļuvis par satiksmes ministru Andra Šķēles vadītajā valdībā. 1997.gada augustā Saeima apstiprināja Krištopanu satiksmes ministra amatā Guntara Krasta vadītajā valdībā.
1998.gada oktobrī Krištopans kandidēja 7.Saeimas vēlēšanās no LC saraksta un tika ievēlēts. 1998.novembrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzticēja Krištopanam izveidot jauno valdību, bet 1999.gada 5.jūlijā Krištopans iesniedza demisijas rakstu Valsts prezidentam Ulmanim un nāca klajā ar apgalvojumu, ka premjeram aiz muguras esot noslēgta "gļēvulīga vienošanās" starp TB/LNNK un TP. 2000.gada janvārī Krištopans paziņoja, ka aiziet no politikas, paliekot LC biedrs, un nolika Saeimas deputāta mandātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
