Kalniņš par savu "Procesu"; reliģiju pētniece - par augstākiem standartiem garīdzniekiem


'Kritušie eņģeļi' – 7 garīdznieki, kuri 'saķērušies' ar baznīcu Latvijā
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pats Kalniņš portālam "Delfi" norāda, ka grāmatas rakstīšana prasa lielu laiku un spriedzi, turklāt viņš neraksta pēc pasūtījuma. Grāmata būtu iznākusi agrāk - jau 2013.gadā, taču pietrūka līdzekļu un tā materiāla, kas tika nofilmēts un ierakstīts audioversijā 2014.gadā.

Vaicāts, vai saistībā ar paša pausto par iespējamiem metropolīta Aleksandra kriminālnoziegumiem gan pret personu dzimumneaizskaramību, gan piederību organizētajai noziedzībai ir vērsies arī ar iesniegumu Valsts policijā, Kalniņš norāda, ka vispirms "mums kā ticīgiem cilvēkiem ir jāinformē sava priekšniecība". Par to Maskavas patriarham tika sagatavota ļoti bieza dokumentu pakete, kurā ir daudz vairāk nekā viņa grāmatā minēts.

"Svētā Rīgas Jāņa biedrība, kuras pamatā ir mani garīgie bērni, ir rakstījuši vēstules valsts iestādēs - prezidentam un ministru prezidentam, kurās šī tēma tika aktualizēta, taču nesaņēma nekādu reālu sapratni un atbalstu, izņemot dažu deputātu padomu," atzīmēja Kalniņš.

Saistībā ar vēršanos drošības iestādēs, Kalniņš sacīja, ka viņu vairākas reizes apciemojusi Drošības policija gan Murjāņos, kur viņš dzīvo, gan kalpošanas laikā sieviešu klosterī. Viņiem arī iedota gan Maskavas patriarham sūtītās informācijas pakete, gan atbildēts "uz daudziem kutelīgiem jautājumiem par LPB metropolītu un LPB dzīvi no iekšpuses".

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece reliģiju jomā filozofijas zinātņu doktore Māra Kiope, jautāta, vai garīdzniekiem viņu aicinājuma un amata dēļ ir izvirzāmas augstākas prasības morāles un ētikas jomā nekā pārējai sabiedrībai, portālam "Delfi" sacīja, ka parasti no cilvēkiem, kam amata dēļ piešķirtas viņu statusu ārēji apliecinošas amata zīmes, piemēram, kolārs un krusts mācītājiem, tiek sagaidīts, ka viņi otram palīdzēs "augt svētumā - būt labākam, nekā cilvēks ir patlaban".

Cilvēki sagaida, ka garīdznieki būs "patiesi Dieva draugi" un viņu dzīvesveids būs tāds, ka par viņu, viņa dzīvi citi "varēs skatīties un priecāties" un vērsties pie viņiem pēc padoma, pauda Kiope. Taču jau antropoloģiski "cilvēks ir cilvēks, un katrs cilvēks var kļūdīties". Bet, ja cilvēks ir patiešām ticīgs, tad mēs redzam, kā viņš cīnās ar savām vājībām, grēkiem un trūkumiem un tā pakāpeniski pieaug un sekojam tam piemēram, kuru viņš mums rāda, pauda Kiope.

Ja cilvēks tiek ordinēts par mācītāju un viņam tiek uzticēts šis kalpojums, tad viņam jāatceras, ka viņš visur pārstāv baznīcu un liecina par Dievu, tāpēc nevar būt tā, ka viņa paustie uzskati un pārliecība ir pretrunā ar tiem postulātiem un doktrīnu, ko sludina baznīca.

Ja tie nonāk pretrunā ar baznīcas sludināto vēsti un vērtībām, tad nav iespējams, ka cilvēks, ne tikai garīdznieks, joprojām paliek "ikdienas kristietis", jo tad tas nozīmētu, ka cilvēks savu racionalitāti liek augstāk nekā Kristus sludināto labo vēsti, kā arī tradīciju - filozofu un teologu pārdomas un secinājumus, pie kuriem viņi nonākuši vairāku gadsimtu gaitā, rezumēja Kiope.

Iepriekšminētais konflikts starp metropolītu Aleksandru un Kalniņu nav vienīgā "saķeršanās" starp reliģisku organizāciju un tās pārstāvjiem, kas nonācis ne tikai pašu kristīgo kopienu, bet arī mediju uzmanības lokā. Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kuri garīdznieki un kāpēc nonākuši konfliktsituācijās ar savām baznīcām un tikuši svītroti no mācītāju rindām, un to, kurus ganus publiski atbalstījušas viņu pārstāvētās kristīgās konfesijas.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form