Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Krīzes situācijā Latvija varētu iegūt sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Paldisku termināla Igaunijā, savukārt Skultes LNG termināla projekts ir īstenojams uz komerciāliem pamatiem, otrdien, 11. aprīlī, pēc valdības sēdes atzina klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets iepriekš noraidīja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, ņemot vērā to vēlmi paredzēt īpašus priekšnosacījumus "regulatīvajā vidē", kā arī no AS "Latvenergo" vai valsts prasīto garantiju apjomu.

Pēc šī lēmuma Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) turpināja izstrādāt ziņojumu valdībai par Skultes LNG termināla projekta attīstīšanas iespējām, izskatot iespēju iesaistīt šajā projektā kādu valsts akciju sabiedrību.

Čudars stāstīja, ka otrdien, 11. aprīlī, valdība sēdes slēgtajā daļā uzklausīja KEM sagatavoto ziņojumu par Skultes LNG termināli. Pēc ministra teiktā, patlaban Baltijas reģionā tiek nodrošināti LNG piegādes ceļi.

"Patlaban Baltijas reģionā saskaramies ar būtisku LNG infrastruktūras būvju pieaugumu. LNG tirgus strādā. Līdz ar to patlaban neredzam iespējas attīstīt LNG termināli Skultē uz komerciāliem pamatiem, kādus iepriekš piedāvāja attīstītāji, prasot finanšu garantijas," secināja ministrs.

Tajā pašā laikā Čudars atzina, ka KEM turpinās strādāt pie risinājumiem, ja ārēju apstākļu dēļ tiks apgrūtināta LNG piegāde. Valdība devusi KEM mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par "kopēju Paldisku termināla izmantošanu" šādu gadījumu novēršanai.

Uz jautājumu, vai Skultes LNG termināls tiks vai netiks attīstīts, ministrs atbildēja, ka terminālis būs, ja kāds no attīstītājiem to vēlēsies darīt bez valsts atbalsta.

Viņš atgādināja, ka projektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, kā arī spēkā ir īpašā likumā atrunātie projekta īstenošanas atvieglotie nosacījumi, līdz ar to ikviens uzņēmums var veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un īstenot šo projektu. "Termināls ir būvējams uz komerciāliem pamatiem," uzsvēra Čudars.

Iepriekš izskanēja viedoklis, ka Skultes LNG termināli varētu būvēt valsts, tomēr ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā jāvērtē ieguldījumu samērīgums.

"Pērn valdība stresa un ierobežotu dabasgāzes ceļu apstākļos uzdeva "Latvenergo" iegādāties gāzes rezerves. Bet gada laikā situācija ir mainījusies – Latvija patērē par 30% mazāk gāzes, ir vairāki LNG piegādes ceļi, savukārt ar Igauniju runāsim par Paldisku termināla izmantošanu krīzes situācijās," sacīja klimata un enerģētikas ministrs.

KEM portālu "Delfi" informēja, ka, lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, ministrija, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, secināja, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Papildus veiktajai analīzei par komerctermināļa potenciālu jaunajos reģiona gāzapgādes sektora apstākļos, KEM ir veikusi sākotnējo konceptuālo izvērtējumu par alternatīviem risinājumiem gāzapgādes drošuma stiprināšanai.

Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, uzsākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023. gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jautājums par nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli tika aktualizēts drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2022. gada aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem vērtēs šāda termināļa atrašanās vietu.

2022. gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā. 30. augustā valdība lēma šī projekta realizāciju uzticēt "Skulte LNG Terminal".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!