Aptuveni miljards latu – tik lielu naudas summu nav ieguvusi valsts fondēto pensiju shēma jeb pensiju 2.līmenis krīzes laikā līdz 2% samazināto iemaksu likmju dēļ, liecina "Swedbank" un "SEB bankas" aprēķini. Tie arī liecina - ja politiķi krīzes gados nebūtu budžetu konsolidējuši arī uz šīs iemaksu likmes cirpšanas rēķina, tad nākotnes pensionāru uzkrātais kapitāls pensiju 2.līmenī šobrīd būtu aptuveni divas reizes lielāks nekā patlaban.
Nākamgad pēc vairākus gadus ilga pārtraukuma nolemts atsākt pakāpenisku likmes paaugstināšanu - no pašreizējiem 2% iemaksu likme 2013.gadā tiks paaugstināta līdz 4%, novirzot nākotnes fondēto pensiju uzkrājumiem 4% no strādājošo nomaksātā sociālā nodokļa. Banku eksperti uzteic šo Saeimas aizvadītās ceturtdienas lēmumu, tomēr norāda - likmes samazināšana un solījumu nepildīšana par tās ātrāku audzēšanu ir iedragājusi cilvēku ticību pensiju sistēmai un pie varas esošajiem ir daudz jādomā, kā tagad šo ticību atjaunot.
Uzkrāts gandrīz miljards latu
Šā gadsimta sākumā izveidotais pensiju 2.līmenis ir uzkrājošā pensiju sistēma, kurā šobrīd strādājoši cilvēki veido uzkrājumus papildu pensiju 1.līmenim. Abos šajos līmeņos novirza 20% no sociālā nodokļa ieņēmumu. 2% no kopējā pensiju kapitāla novirza 2.līmenī, bet 18% - 1.līmenī jeb pensijām šodienas pensionāriem. Pirmos gadus likme pensiju 2.līmenī bija 2%, bet pirmskrīzes pēdējos pāris gados lielāka - 4% 2007.gadā un 8% - 2008.gadā.
Krīzē ieņēmumi mazinājās arī sociālajā budžetā, un pie varas esošie lēma konsolidēt budžetu arī uz nākotnes pensionāru rēķina - iemaksas pensiju 2.līmenī samazinātas līdz sākotnējiem 2%. Tas darīts par spīti starptautisko aizdevēju ieteikumam netaupīt uz nākotnes pensionāru rēķina, jo iemaksu likmes samazināšana nav ilgtermiņa budžeta konsolidācijas pasākums un tā agri vai vēlu būs jāceļ.
Aizdevējiem solīts likmi no 2% līdz 6% celt jau nākamajā, 2013.gadā, taču valdība lēma to audzēt mērenāk, aizbildinoties ar joprojām saspringto situāciju valsts budžetā. Tagad ir plāns solīto 6% iemaksu likmi nodrošināt 2016.gadā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārskats liecina, ka līdz pagājušā gada beigām fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits bija audzis līdz 1 156 743 cilvēkiem, bet tajā uzkrātais kapitāls bija 876 miljoni latu, ko pērn beigās pārvaldīja kopumā deviņi pārvaldītāji, piedāvājot 26 ieguldījumu plānus.
Būtu vēl viens miljards latu
"Swedbank" portālam "Delfi" norādīja: ja iemaksu likme 2009.gadā nebūtu mazināta līdz 2%, bet tieši pretēji - saskaņā ar iepriekš plānoto tiktu paaugstināta līdz 9%, bet 2010.gadā celta vēl līdz 10%, tad līdz 2012. gada oktobra beigām kopējais iemaksu apjoms pensiju 2. līmenī būtu bijis par aptuveni miljardu latu lielāks. "Tas ir, neņemot vērā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ienesīguma rādītājus, kas šajā laika posmā ir bijuši ļoti labi un atkarībā no plāna bijuši vairāk kā 20-30%, turpretī pensiju 1.līmeņa aprēķinātais kapitāls šajā laikā nepalielinājās. Ja šāds iemaksu samazinājums nebūtu bijis, tad vidējais katra pensiju 2. līmeņa dalībnieka uzkrātais kapitāls būtu šobrīd aptuveni divas reizes lielāks un 842 latu vietā būtu aptuveni 1800 lati," skaidroja "Swedbank".
Arī "SEB Wealth Management" valdes priekšsēdētājs Pāvils Misiņš portālam "Delfi" norādīja: ja grozījumu virknē, kas aizsākās 2008.gadā oktobrī, netiktu samazinātas sākotnēji paredzētās iemaksu likmes, tad pensiju 2. līmeņa dalībnieku individuālajos plānos papildus būtu iemaksāts virs 1,1 miljarda latu "Strādājošais ar vidējo algu valstī, kurš pensiju 2. līmenī iestājās no tā sākuma - 2001.gada vidus - iemaksās nav saņēmis aptuveni 1600 latus un tātad arī aptuveni 300 latu nopelnītos procentos," piebilst Misiņš.
Lielākie zaudētāji - trīsdesmitgadnieki
"Swedbank" norāda, ka krīzes gados īstenotā iemaksu samazināšana pensiju 2.līmenī visvairāk ietekmēs tieši gados jaunus cilvēkus, kuriem ir salīdzinoši ilgs laiks līdz pensijai. "Neveiktās iemaksas pensiju 2.līmenī viņiem neļauj tik strauji pieaudzēt pensijas kapitālu. [Bēdīgās] demogrāfiskās situācijas dēļ valstī nav īsti pamata cerēt, ka pensiju 1.līmeņa indeksācija varētu nodrošināt tādu pieaugumu kā pensiju 2.līmeņa ienesīgums. To apliecina arī līdzšinējie pensiju 2. līmeņa rezultāti, kas ir bijuši labāki kā pensiju 1. līmeņa aprēķinātā kapitāla indeksācija," norāda "Swedbank".
Tāpat "SEB Wealth Management" vadītājs atzīmē, ka "šis vēsturiskais samazinājums ir visvairāk skāris cilvēkus, kuri ir vecāki par 30 gadiem un ar vismaz 11 gadu darba stāžu". Jo lielāka bijusi alga, no kuras maksāti nodokļi, jo lielāka ietekme, uzsver Misiņš. "Strādājošam cilvēkam ar vidējo algu valstī, kurš pensiju 2.līmenī iestājās no tā sākuma, šodienas naudas izteiksmē saņemtā pensiju 2.līmeņa daļa mēnesī būtu par aptuveni 10 latu mazāka, taču gandrīz tikpat lielu summu valsts sola kompensēt no pensiju 1.līmeņa," skaidro Misiņš." Ja ticat valsts solījumam, ka šī nauda tiks iedota vēlāk, tad šī starpība ir mazāka par latu mēnesī, ja pieņem, ka 2.līmenī ieskaitīta nauda būtu nopelnījusi procentus".
Solījums, ne reāls kapitāls
Misiņš gan uzsver: teikt, ka nākotnes pensionāri par miljardu latu ir apdalīti, arī nebūtu pareizi, jo šī nauda krīzes gados nav novirzīta pensiju 2.līmenim, bet nonākusi pensiju 1.līmenī. "Tātad nevar sacīt, ka nākotnes pensionāri ir kļuvuši nabadzīgāki," viņš norāda. Arī Labklājības ministrijā (LM) portālam "Delfi" norādīja - pat ja nauda nav ieguldīta 2.līmenī, cilvēks pensijas kapitālu nezaudē, jo tas paliek 1.līmenī un arī tur pensijas kapitāls tiek indeksēts ar kapitāla indeksu, norāda LM.
Tomēr pensiju 2. līmenī tiek uzkrāti reāli naudas līdzekļi, kurus, aizejot pensijā, varēs arī reāli saņemt, un kas nebūs atkarīgi no valsts demogrāfiskās situācijas un sociālā nodokļa ieņēmumiem. Tas ir pretstatā pensiju 1.līmenim, kas ir tikai solījums pensiju izmaksām nākotnē, skaidro "Swedbank". To uzsver arī "SEB Wealth Management" vadītājs, norādot, ka šodien 100% nevar pateikt, ka šo miljardu latu, kas netika novirzīts pensiju 2.līmenī, bet aizgāja pensiju 1.līmenī, nākotnes pensionāri arī saņems - tas ir atkarīgs no demogrāfiskās situācijas un citiem faktoriem. "Pie nelabvēlīgas demogrāfijas un emigrācijas pastāv zināmi riski," atzīst Misiņš.
"Swedbank" un "SEB Wealth Management" vienprātīgi nosaka, ka svarīgi ir pēc iespējas ātrāk atgriezties pie sākotnēji plānotās augstākas iemaksu likmes pensiju 2.līmenī, kas vairotu cilvēku ticību pensiju sistēmai.
"SEB bankas" un "TNS" šogad veiktais pētījums liecina: 26% cilvēku neticību valstij minējuši kā iemeslu intereses trūkumam par pensiju sistēmu. "Uzticības pamatā ir solījumu pildīšana. Attiecībā uz iemaksām iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa kontos valstij būtu daudz darāms, lai šo uzticību atjaunotu. Tas arī motivētu cilvēkus atteikties no aplokšņu algām, lai pretī saņemtu pienācīgu un ticamu nodrošinājumu savām vecumdienām. Šādi uzkrāto naudu varētu izmantot arī papildus Latvijas ekonomikas izaugsmei," saka Misiņš.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) piekrīt, ka nekonsekvences sociālās politikas realizācijā, valdību solījumu un lēmumu nesakritība liek daudziem apšaubīt vecumdienu perspektīvas. "[..] Turpināšu konsekventi strādāt pie sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas. Šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi apzināties, ka vecākās paaudzes cilvēkiem atbalstu mēs varam sniegt tikai pieejamā finansējuma ietvarā. Un šo finansējumu nodrošinām katrs no mums - nomaksājot nodokļus no visiem ienākumiem," saka ministre.