Krīzes skartajām ārstniecības iestādēm plāno kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Covid-19 krīzes skartajām ārstniecības iestādēm plāno kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai, ko varēs izlietot arī darba samaksai, liecina valdības atbildes vēstulē tiesībsargam Jurim Jansonam.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jansons lūdza valdībai skaidrot, vai tā ir paredzējusi citus atbalsta mehānismus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbināto ārstniecības personu atbalstam dīkstāves laikā, lai tie nezaudētu ienākumus ārkārtējās situācijas laikā. Tāpat tiesībsargs mudinājis visdrīzākajā laikā veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai šīs personas varētu pretendēt uz dīkstāves pabalstiem.

Atbildot tiesībsargam, valdība norāda, ka Veselības ministrija plāno virzīt atbalsta mehānismu arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbināto ārstniecības personu atbalstam.

Ministrija gatavo izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai par ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem plānveida stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir noteikti ierobežojumi vai veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir apgrūtināta, varētu izmaksāt kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai.

Plānots, ka ārstniecības iestādes būs tiesīgas ar kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai izlietot tikai darba samaksai, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iestādes uzturēšanas izmaksām (izslēdzot nolietojuma, ārstniecības materiālu, ēdināšanas, attīstības komponentes un peļņu). Tādējādi iestādēm ir jānodrošina gatavība atsākt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Vēstulē uzsvērts, ka kompensācijas maksājuma mērķis ir ļaut ārstniecības iestādēm, it īpaši valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, nodrošināt ārstniecības personām atbalstu, lai tie nezaudētu ienākumus ārkārtējās situācijas laikā.

Kā vēstīts, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, valsts radīto dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem.

Uzsverot nepieciešamību turpināt nodarbināt dīkstāvē esošos mediķus ārstniecības iestādēs, lai gadījumā, ja pieaug Covid-19 pacientu skaits, būtu pieejami pietiekami cilvēkresursi, tiek strādāts pie īpaša kompensācijas mehānisma šiem veselības aprūpes darbiniekiem, iepriekš pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre arī norādīja, ka veselības aprūpē strādājošo atalgojumi nebūtu samērīgi ar pašreizējo dīkstāves pabalstu, kura maksimālais izmaksas apmērs ir 700 eiro. "Lai nokompensētu [mediķu atalgojumu] caur valsī kopumā pieņemto dīkstāves mehānismu ar 700 eiro ierobežojumu - to varētu uzskatīt par tādu kā ņirgāšanos no valsts puses," pauda Viņķele.

Tomēr par to, kāds tieši būs šis atbalsta mehānisms, vēl tiek lemts, tomēr ministre iepriekš atklāja, ka tiek domāts par griestu noteikšanu trīs minimālo algu apmērā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Viņķele Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form