Krīzi Latvijas Radio risinās ar mediatora palīdzību
Foto: LETA

Krīzi Latvijas Radio risinās mediācijas ceļā. Jau nākamnedēļ ar mediatora klātbūtni pie viena galda sēdīsies Latvijas Radio Ziņu dienesta, Latvijas Radio valdes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, žurnālistiem pastāstīja radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Kā skaidroja Klapkalne, krīze radio nav izveidojusies pēdējā mēneša laikā. Mediācijas ceļš izvēlēts, lai risinātu "samilzušo situāciju" starp visām iesaistītajām pusēm, un tam ir nepieciešams neitrāls skats no malas. Svarīgi, lai visas iesaistītās puses izprastu radio situāciju, un pie viena galda ir nepieciešams izrunāt, kādas ir radio iespējas un vajadzības, klāstīja radio valdes priekšsēdētāja.

Radio piesaistījis ārējo mediatori Baibu Strupišu. Vēl nav zināms, cik tas radio izmaksās. Kā uzsvēra Klapkalne, izmaksas "nebūs kosmiskas". Tas būs atkarīgs no nostrādāto stundu skaita, stundas likme ir no 35 līdz 70 eiro.

Latvijas Radio valde cer, ka mediācijas procesā bez radio un NEPLP piedalīsies arī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāvji.

Krīzes pamatā ir gadu desmitiem "uzkrāts mantojums" radio, taču tā eskalējusies tieši šobrīd, atzīmēja Klapkalne. Problēmu loks radio ir gana plašs, sākot no zemā atalgojuma darbiniekiem līdz radio ēkas sliktajam stāvoklim. Klapkalne atzīmēja, ka Latvijas Radio nav klasiska valsts kapitālsabiedrība, radio mērķis ir kalpot sabiedrībai un radīt saturu, kas tai ir nepieciešams.

Vaicāta, kāpēc valde nav rīkojusies ātrāk, ja jau krīze ir ilgstoša, Klapkalne skaidroja, ka cīņa ir jāsāk tad, kad tās sākšanai ir loģisks pamats. Proti, šobrīd norisinās aktīvs darbs pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas. Līdz ar to šobrīd nebūtu īstais laiks valdei atkāpties, atzīmēja valdes priekšsēdētāja. Tas nebūtu izdevīgi Latvijas Radio budžetam. Tāpat viņa uzsvēra, ka, lai dotos cīņā ir nepieciešams nodrošināties ar pilnvērtīgu informāciju. Nākt klajā ar priekšlaicīgu un nesagatavotu paziņojumu pie politiķiem nebūtu pareizi.

Latvijas Radio valde jau ir vērsusies ar atklātu vēstuli par finanšu un cilvēkresursu krīzi sabiedriskajā medijā pie Latvijas augstākajām amatpersonām, lūdzot steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam. Tagad valde cer, ka valdība to uzklausīs un finansējums būs piešķirts. Tāpat gan Latvijas Radio valde, gan NEPLP cer, ka Saeima pabeigs darbu pie jaunā sabiedrisko mediju likuma, kas regulēs sabiedrisko mediju darbību un pārvaldību, kā arī finansēšanu.

Ziņots, ka Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam. Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai - NEPLP.

Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989 400 eiro apmērā 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Tāpat vēstīts, Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.

Latvijas Radio reģistrēts 1992. gada jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 824 685 eiro. Latvijas Radio vienīgais īpašnieks ir NEPLP.

Tags

Latvijas Radio NEPLP

Comment Form