Spuņģis, jautāts par prognozēm šajā vasarā, portālam "Delfi" pauda, ka pagaidām vēl grūti precīzi prognozēt, cik daudz būs ērču, jo ir jāskatās, kāds būs pavasaris.
"Pagaidām ziemošanas apstākļi ērcēm ir bijuši ideāli," secina kukaiņu pazinējs. Taču, ja pavasarī būs atkušņu un sala maiņas, tad varbūt to skaits samazināsies, turklāt, kā jau ierasts, dažādās Latvijas vietās situācija būs atšķirīga.
Ilgstoši plūdi varētu būt par iemeslu knišļu skaita pieaugumam, norāda Spuņģis. Piemēram, pagājušajā vasarā bija paaugstināts knišļu blīvums un, iespējams, ka šogad tas saglabāsies. Odu skaitu galvenokārt noteiks tas, cik ilgi pastāvēs pavasara peļķes - odu kāpuru dzīves vieta.
Mazais kukainis ērce jau sen biedē cilvēkus, un pēdējos gados arvien biežāk tiek ziņots par šo kukaiņu vairošanos un infekciju slimību pārnēsāšanu. Pēdējo 30 gadu laikā veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka to aktivitātes līmenis kopš 1990.gadu vidus ir stabili pieaudzis, iepriekš secinājis Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), kurš uzrauga encefalīta un Laima slimības pārnēsātājus.
Ērču vairošanos veicinājusi arī Latvijas nesakoptā vide - cilvēki, atguvuši savus īpašumus, par tiem nerūpējas, ļaujot pļavām un grāvmalām aizaugt. Nesakoptās zemes ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami veicinājuši ērču skaita pieaugumu Latvijā un līdz ar to arī saslimstību ar ērču pārnestajām slimībām.
Efektīvākais veids, kā sevi pasargāt no ērču pārnēsājamā encefalīta, ir vakcinēšanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
