Trešdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) dzēsis 117 kūlas ugunsgrēkus, kuros izdeguši 280 hektāri Latvijas zemes, portālam "Delfi" pavēstīja ugunsdzēsēji.
Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki aizvadītajā diennaktī bija izcēlušies pie Tirgoņu ielas Daugavpilī, kur deguši 60 hektāri, bet Gulbju ielā Daugavpilī kūlas ugunsgrēks plosījies 21 hektāra platībā.
16 hektāri pērnās zāles deguši Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 15 hektāri – Daugavpils novada Tabores pagastā un 10 hektāri – Madonas novada Ļaudonas pagastā.
VUGD norāda, ka, iespējams, tieši kūlas degšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas – Kuldīgas novada Padures pagastā, degot kūlai 1,05 hektāru platībā, nodedzis arī šķūnis 75 kvadrātmetru platībā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, degot kūlai 400 kvadrātmetru platībā, aizdedzies arī šķūnis 10 kvadrātmetru platībā, bet Daugavpils novada Višķu pagastā, degot pērnajai zālei piecu hektāru platībā, nodegusi arī pirts.
Pieturoties sausajam un vējainajam laikam, kūlas ugunsgrēku platības un skaits ar katru dienu pieaug, uzsver ugunsdzēsēji. VUGD novērojumi liecina, ka pēdējās nedēļas laikā, daļa no kūlas ugunsgrēkiem visticamāk izcēlušies tieši no nepieskatītiem ugunskuriem, tāpēc iedzīvotāji aicināti uzmanīgi apieties ar uguni un neatstāt bez pieskatīšanas ugunskurus.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta – vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Ugunsdzēsēji novērojumi liecina, ka cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Sausās zāles svilināšana arī nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179. panta 4. daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51. panta 2. daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.
Tāpat atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu atbilstoši LAPK 179. panta 1. daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.