Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija pauž atbalstu Latvijas mākslas un mūzikas skolu asociācijām, vēršot uzmanību uz to, ka šīs skolas ir jāsaglabā.

Federācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), finanšu ministram Einaram Repšem (JL) un kultūras ministram Intam Dālderim (TP), uzsverot, ka 2009.gada jūnijā budžeta grozījumos pieņemtie lēmumi ir nepārdomāti un mākslas un mūzikas skolotājus diskriminējoši, turklāt pieņemti steigā, nenovērtējot mākslas un mūzikas skolu nozīmīgo devumu valsts un sabiedrības attīstībā.

"Kaut arī mākslas profesionālās ievirzes izglītība nav obligāta, tā ir noteikta Izglītības likumā. Pamatots ir skolotāju sašutums par diskriminējošo situāciju, kura izveidojusies šā gada 1.jūlija budžeta grozījumu pieņemšanas rezultātā, kad mākslas un mūzikas skolu pedagogu atalgojumam šā gada atlikušajiem mēnešiem plānoto 5,6 miljonu latu vietā tika atstāta nulle, tas ir, skolotāju algas tika samazinātas 100% apmērā," vēstulē norāda Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija.

Federācija uzskata, ka pasaule patlaban atrodas pārejas posmā no zināšanu ekonomikas uz radošo ekonomiku un mākslās izkoptais radošums līdztekus zināšanām ir jaunās ekonomikas izaugsmes galvenais resurss. Radošā industrija kā jauna tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.

Federācija uzsver, ka ir būtiski saglabāt Latvijas profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolas, jo tās veido nepieciešamo stabilo bāzi vidējās izglītības pakāpei, nodrošina ne tikai saturīgu, radošu brīvā laika pavadīšanas iespēju, bet arī audzina jaunā cilvēka potenciālu radoši attīstīt valsts ekonomiku, darbojoties jebkurā jomā. Tāpat šīs skolas dod nozīmīgu ieguldījumu apkārtējās kultūrvides kopšanā, piedalās ar mūžizglītību un interešu izglītību saistītos projektos, ilgtermiņā sekmīgi risina nacionālās integrācijas procesu, ieaudzinot toleranci un izpratni pret citām nacionalitātēm un to kultūras vērtībām, kā arī nes Latvijas tēlu pasaulē.

"Kultūras ministrijas piešķirtais finansējums pašvaldību mākslas un mūzikas skolām nav pietiekams, lai īstenotu profesionālās ievirzes izglītību atbilstoši licencētajām izglītības programmām, par kuru apguves pilnvērtīgu nodrošināšanu ir noslēgti līgumi ar audzēkņu vecākiem. Pašu skolu vadība ir aprēķinājusi, ka šī gada atalgojumam mākslas un mūzikas skolām vēl nepieciešami 1 910 397 lati," vēstulē norāda federācija.

Federācija vērš uzmanību arī uz to, ka nav skaidrības par situāciju 2010.gadā un turpmāk, lai gan kultūras ministrs ir apliecinājis, ka līdzekļi algām tiek meklēti un astoņi miljoni latu pašvaldību mākslas un mūzikas skolu saglabāšanai 2010.gadā tiks atrasti. "Bet skolu pastāvēšanai nepieciešami gandrīz 12 miljoni. Ja valsts pārstātu finansēt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumu, skolas, visticamāk, nāktos slēgt, jo pašvaldību rīcībā patlaban nav tāda finansējuma, lai apmaksātu skolotāju algas. Pašvaldību ieguldījums arī pašlaik nav mazs. Tās sedz skolu uzturēšanas saimnieciskos izdevumus, nodrošina materiāli tehnisko bāzi, maksā algas saimnieciskajiem darbiniekiem," informē Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija.

Kultūrizglītībā ieguldītā nauda ir ilgtermiņa investīcija, jo šodien atvēlētais lats nesīs savu atdevi nākotnē, bet vienkārša budžeta "apcirpšana" izraisīs būtiskas un nevēlamas pārmaiņas kultūrizglītības sistēmā, norāda federācija.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form