Arhitektūra un dizains
Kino
Literatūra
Mūzika
Skatuves māksla
Tautas tradīcijas
Vizuālā māksla
Darbs pie Kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007.gada nogalē, kad tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs. Katras nozares ekspertu uzdevums ir līdz 2009.gada janvāra beigām sagatavot Kultūras kanonu sarakstu ar 12 savas nozares darbiem.
Kanona veidotāji aicina izteikt savu viedokli par katras nozares sarakstos iekļautajām kultūras vērtībām Kultūras kanona mājas lapā.
Kanona veidotāji uzsver, ka Kultūras kanona veidošanā ekspertu darba grupām netika noteikti vienoti kritēriji darbu atlasē. Katras nozares eksperti paši lēma par vērtību atlases kritērijiem.
Tā vizuālās mākslas nozares eksperti, izraugoties šobrīd vizuālās mākslas sarakstā iekļautās 32 vērtības, par primāro izvirzīja "unikalitāti", bet arhitektūras un dizaina nozarē būtiskākais kritērijs bija kvalitāte un vēstījums.
Filmu nozares eksperti par galveno kritēriju izvirzīja mākslinieciskās kvalitātes un nolēma neiekļaut kanonā parādības vai personības, savukārt literatūras nozares eksperti sarakstā iekļāva nevis konkrētus darbus, bet gan personības, kuru devumu literatūrā raksturo vairāki darbi.
Mūzikas nozares eksperti sarakstu veidoja tā, lai tas dotu iespējami plašu pārskatu par vērtībām latviešu mūzikas nozarē, ar būtisku nosacījumu, ka sarakstā iekļautajiem darbiem jābūt lielākā vai mazākā mērā atpazīstamiem, bet skatuves mākslas nozares eksperti atlasīja darbus, izvēloties skatuves mākslas notikumus un personības, kas būtiski ietekmējušas teātra un baleta attīstību.
Tautas tradīciju nozares eksperti norāda, ka viņu saraksts ir provokatīvs mēģinājums pievērst sabiedrības uzmanību mūžam mainīgajām un dažādu vēsturisko apstākļu ietekmei pakļautajām tradīcijām. Kanonā iekļautās tradicionālās kultūras parādības ir nozīmīga tautas tikumisko un estētisko vērtību krātuve. Tās raksturo mūsu savdabību Eiropas un pasaules kontekstā, tai pašā laikā norādot uz universālām, daudzām tautām kopīgām sociokulturālām struktūrām: gadskārtu svētki, ģimenes ieražas u.c.
Lai izzinātu vidusskolu un augstskolu jauniešu viedokli par Kultūras kanonu, novembrī un decembrī sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju tiek veikta šīs mērķauditorijas izpēte. Apkopotie dati tiks publicēti Kultūras kanona mājas lapā.
"Šo Kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu un nemainīgu dogmu. Tas ir process, kam vajadzētu atrasties mainībā un attīstībā. Ļoti ceru, ka sabiedrībā raisīsies aktīvas diskusijas. Eksperti tās labprāt uzklausīs un tālāk, veidojot Kanona galīgos sarakstus, izdiskutēs savā starpā. Man šķiet, ka kultūras vērtību identifikācija var aizraut visplašāko sabiedrību," uzskata Latvijas Kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
"Latvijas Kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūras nozarē. Kultūras kanons var teikt būs savveida institucionalizēta kultūras atmiņa. Kultūras kanonā tiks iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslu jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai," teikts Kultūras kanona veidotāju izplatītajā paziņojumā.