Kultūras un mūzikas augstskolu studenti iebilst pret 'Ķīļa reformu'
Foto: AFI

Latvijas mākslas augstskolu studenti kategoriski iebilst pret Zatlera Reformu partijas izvirzītā izglītības un zinātnes ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa ierosināto augstākās izglītības finansēšanas modeli, uzskatot, ka tas paredz pilnībā iznīcināt bezmaksas augstāko izglītību Latvijā, pausts triju augstskolu studentu pašpārvalžu vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Studējošo pašpārvaldes atklātajā vēstulē Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai (V) norāda, ka reformām jābūt vērstām uz Latvijas augstskolu konkurētspējas celšanu, veicinot izglītības kvalitāti un bezmaksas augstākās izglītības pakāpenisku ieviešanu, līdzīgi kā vairumā Eiropas Savienības valstu.

Studenti uzskata, ka Ķīļa augstākās izglītības finansēšanas modelis ir absolūti nepieņemams. Pašpārvaldes norāda, ka, izveidojot ārpusbudžeta fondu 450 miljonu latu apmērā, tiek palielināts valsts kopējo parādu apjoms un bezjēdzīgi iztirgoti valsts īpašumi, kuri nes peļņu valsts budžetam.

Studenti arī prognozē, ka, "lai izbēgtu no uzspiestajām kredītsaistībām Latvijā, reforma veicinās masveida jauniešu emigrāciju uz ārzemēm bezmaksas augstākās izglītības meklējumos, kas dramatiski saasinās esošo demogrāfisko krīzi". Tāpat viņu ieskatā tas mākslīgi sadārdzinās izmaksu ziņā lētākās studiju programmas, savukārt dārgākām joprojām būs nepieciešamas papildus valsts dotācijas.

Pašpārvaldes uzskata, ka "Ķīļa reforma" piespiedīs augstskolas komercializēties, nevis ceļot izglītības kvalitāti, bet veidojot maksimāli peļņu nesošākas studiju programmas, tāpat tas palielinās iedzīvotāju kopējo nodokļu slogu ar papildus "augstskolu nodokli", klaji ignorējot faktu, ka esošajā nodokļu sadalījumā jau ir paredzēta daļa bezmaksas izglītībai.

Studenti arī prognozē, ka situācijā, kad Valsts ieņēmumu dienestam jau šobrīd nav pietiekošas kapacitātes, lai pilnībā apkarotu "ēnu ekonomiku" un iekasētu visus valstij pienākošos nodokļus, Ķīļa modelis situāciju tikai saasinās, tāpat tas vājinās sabiedrības solidaritāti, "kur jaunā paaudze domās tikai par savu uzspiesto kredītu atdošanu, nevis paaudžu solidaritāti".

"Reformas rezultātā sabiedrības kopējās izglītības līmenis kritiski pazemināsies, radot mazizglītotu un viegli manipulējumu pūli. Studenti ir neizpratnē – vai tas ir Ķīļa kunga un jaunās valdības patiesais mērķis? Mēs tomēr ceram uz veselā saprāta uzvaru, vēlot jaunajai valdībai Izglītības un zinātnes ministra kandidāta Roberta Ķīļa vietā izvēlēties personību, kas uz Latvijas izglītības sistēmu spēs raudzīties atbildīgi un ilgtermiņā," vēstulē aicina pašpārvaldes.

Ķīlis atbildē studentiem apsveic, ka studentu pašorganizācijas pārstāvji aktīvi pauž interesi un viedokļus par to, kādas reformas nepieciešamas augstākajā izglītībā. "Tas dod pamatu cerēt, ka tad, kad būs sagatavoti detalizētos aprēķinos un analīzē balstīti piedāvājumi, par tiem būs iespējama kvalitatīva diskusija. Pašlaik ir tikai diskusijas pats sākums, nav piedāvāti vairāki alternatīvi modeļi un tādēļ kategorisku pozīciju ieņemšana visdrīzāk ir sasteigta," norāda ministra amata kandidāts.

Viņš norāda, ka piedāvātais variants uzsver atbildību no iesaistītajām pusēm. "Jaunais variants paredz gan atbildību studentam par savu profesijas izvēli, tostarp atbildību pret valsti, jo, dodoties strādāt ārpus valsts, absolvents kārto savas saistības ar "mājās palicējiem" nodokļu maksātājiem. Tāpat atbildība pieaug arī augstskolām, uzturot augstu kvalitātes latiņu, lai tieši ar kvalitāti notiktu cilvēku piesaiste," skaidro Ķīlis.

"Tādējādi piedāvātais modelis paredz to pašu budžeta vietu sistēmu, tikai saistībā ar jau izvēlētu profesiju, jo tas paredz dzēst mācību maksu tiem studentiem, kuri izvēlējušies strādāt stratēģiski nozīmīgās valstiskās profesijās (piemēram, policistiem, skolotājiem u.tml.). Tāpat tas nodrošina nesamērojami vieglākus nosacījumus tiem, kas pašlaik spiesti ņemt banku kredītus (un tādas ir 2/3 Latvijas studentu). Treškārt, tikai pie šādas sistēmas valsts var palielināt savu īpatsvaru un stratēģisko ietekmi augstākās izglītības sektorā. Ja studenti mācās par privātu naudu (un tādu patlaban ir vairākums), tad valsts pat pie labākās gribas nespēj neko ietekmēt. Mūsu piedāvājums nozīmē, ka valstij, tas ir, nodokļu maksātājiem, ir reāla un tieša ietekme uz to, kas notiek šajā jomā," uzskata iespējamais jaunais IZM vadītājs.

Komentējot izglītības reformai nepieciešamā finansējuma modeli, Ķīlis norāda: "atziņa, ka ir jāpalielina finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei ir plaši pieņemta". "Diemžēl nekādu citu reālistisku piedāvājumu, kā palielināt finansējumu nav. Dažu procentu pieaugums IKP un attiecīgi dažu procentu pieaugums izglītības budžetā situāciju neatrisinās. Savukārt investīcijas ar ilgtermiņa parādzīmju palīdzību tieši augstākajā izglītībā būtiski palielinās finanšu pieplūdumu," norāda ZRP kandidāts. Viņaprāt, tas ir reālistisks plāns, kā dubultot vai pat trīskāršot publisko finansējumu. "Tālāk finansējums nav atkarīgs no budžeta situācijas, un augstskolām ir stabilitāte plānot savu darbību. Pašlaik investējot augstākajā izglītībā un nezaudējot šīs investīcijas citām valstīm (arī budžeta finansētās studijas beigušie aizbrauc), Latvija var "izaugt" no savas nabadzības. Ilgtermiņa valsts parādzīmes, ieguldītas ilgtermiņa augstākās izglītības attīstībā, ir pareizāks risinājums nekā aizņēmums, lai apmaksātu īstermiņa vajadzības," uzskata Ķīlis.

Viņš norāda, ka, diskutējot par finansēšanas modeli, tiek mazāk pievērsta uzmanība virknei piedāvājumu kvalitātes vadības sistēmas uzlabošanā. Piemēram, visām augstskolām, kas piedalīsies izglītības finansēšanas modelī, būs jāiegūst starptautiski kvalitātes novērtējumi un regulāri jāturpina uzlabot studiju kvalitāte. Tās piedāvās studentiem skaidru informāciju par katras studiju programmas kvalitāti un iespējām darba tirgū.

"Nodokļiem jābūt taisnīgiem. Pašlaik, kad nodokļus maksā visi, bet studē tikai daļa un pārējiem nodokļu maksātājiem nav ietekme uz šo procesu, ir netaisnīga," uzsver ministra amata kandidāts.

Jau vēstīts, ka Ķīlis piedāvā sešus izglītības sistēmas reformu virzienus. Viņš uzskata, ka izglītības finansēšanas princips "nauda seko" ir jāievieš visās izglītības pakāpēs, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, savukārt augstāko izglītību ir jāfinansē, izmantojot ilgtermiņa kredītus.

Ķīlis domā, ka skolu finansēšanā būtu jāpāriet uz vaučeru jeb valsts finansējuma galvojumu sistēmu, jo tas ļautu katram bērnam saņemt vienādu finansējumu visās pašvaldībās.

Ķīlis uzsver, ka Latvijā, samazinoties studentu skaitam, ir nesamērīgi daudz augstskolu. Viņš uzskata, ka optimālākais augstskolu skaits Latvijā būtu desmit valsts augstskolas. Reģionālajām augstskolām resursu ekonomijas vārdā būtu jāapvienojas un jāveido konsorcijs. Augstskolām būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē daudzo studiju programmu skaits un jāpiedāvā daudz plašākas programmas, lai cilvēki iegūtu daudzpusīgu izglītību un spētu pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām. Augstskolām būtu jāstrādā atbilstoši starptautisko kvalifikācijas standartu prasībām, lai absolventi spētu sevi realizēt dažādos darba tirgos.

Ķīlis uzskata, ka par mazo lauku skolu likteni būtu nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa plānu, lai vecākiem būtu laikus zināms, kā viņi var plānot savas ģimenes dzīvi. Tāpat ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas efektivitāti. "Latvija nepiedodami atpaliek digitālās apmācības pārvaldības jomā, kas nav pieņemami 21.gadsimta otrajā desmitgadē, un nākamo triju gadu laikā ir jārod risinājums šīm problēmām," norāda Ķīlis.

Runājot par vidējās izglītības iegūšanas vecumu, Ķīlis uzskata, ka vidusskolu vajadzētu pabeigt 18 gadu vecumā, savukārt saistībā ar mācību sākšanu no sešu gadu vecuma ir jāņem vērā katra bērna individuālā attīstība un nedrīkstētu noteikt obligātu izglītības vecumu no sešiem gadiem, jo īpaši, ja mācības tiek plānotas ar esošajām mācību metodēm, kur lielākā laika daļa tiek pavadīta, rāmi sēžot skolas solā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Roberts Ķīlis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form