"Grifs AG" korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs norāda – lai pasargātu savu īpašumu no nelūgtu viesu nelikumīgas darbības, reizēm pietiek ar pāris elementāriem piesardzības paņēmieniem. Piedāvājam iepazīties ar kompānijas ieteikumiem.
Iedzīvotāji bieži vien aizmirst, ka zaglis ievēro un iekāro to, kas piesaista viņa uzmanību. Dažkārt mājokļos tuvu logiem atrodas plazmas televizori vai datori, bet logs atstāts pusvirus, klāsta Začs.
"Jāskatās, lai mantas, kas atrodas mājā, nav pārāk uzkrītošas un nav novietotas tuvu logiem," atgādina Začs.
Statistika liecina, ka visbiežāk mājoklī zagļi iekļūst, izsitot logu.
Plašāk izmantotais drošības pasākums, kur nepieciešams ieguldīt līdzekļus, ir metāla aizsargrežģu jeb restu ierīkošana. Ja īpašnieks nevēlas restes ierīkot estētisku vai citu iemeslu pēc, pieejami arī citi drošības līdzekļi, piemēram, caurspīdīgas, uz stikliem līmējamas plēves, kas neļauj tos izsist.
Skatoties pa logu, plēves ir nemanāmas un netraucē, bet ar pudeli vai citu priekšmetu rūti sadauzīt nav iespējams. Tāpat pieejami logu fiksatori, kas pasargā logus no atspiešanas vai atvēršanas, kad stikls ir izsists, bet apsardzes kompānijas piedāvā izmantot stikla plīšanas detektorus, kas uztver stikla plīšanas skaņu, kustību detektorus, kas reaģē uz kustību telpā vai magnētiskos detektorus, kas reaģē uz logu, durvju, vai vārtu atvēršanu.
Kompānijā piebilst – mājokļa īpašniekiem ir jādomā ne tikai par pirmo, bet arī pēdējo stāvu logu aizsardzību. Jāatceras, ka telpās var iekļūt arī pa augšējā stāva logu, piemēram, izmantojot balkonu.
Pēc "Grifs AG" novērotā, visbiežāk cilvēki neievēro pašu elementārāko – neaizslēdz sava mājokļa ieejas durvis, jo domā – ja viņi ir mājās, tad nekas slikts nenotiks.
Ja tomēr durvis ir aizslēgtas, tad kā galvenos aizsardzības pasākumus apsardzes uzņēmums iesaka divu durvju un signalizācijas sistēmas ierīkošanu. Uzlaužot pirmās durvis - nostrādā apsardzes signalizācija, bet redzot otrās durvis, zaglis apzinās, ka jebkurā brīdī var ierasties apsardzes darbinieki un neturpina iesākto.
Začs iesaka arī būt piesardzīgiem, ja kāds no ģimenes locekļiem ir nozaudējis atslēgas: "Tad tās ir ieteicams nomainīt visiem. Ir novērots – ja zaglis atrod atslēgu, viņš meklē, ko ar to var atvērt."
Tāpat kā uz maksājumu kartes nedrīkst rakstīt tās PIN kodu, tā arī pie atslēgām labāk klāt nerakstīt mājas adresi vai citu piederības pazīmi.
Saimniekus, kuri nakts laikā izgaismo pagalmu vai mājokļa telpās atstāj ieslēgtu gaismu, nevar saukt par izšķērdīgiem, bet tieši otrādi – par ļoti apdomīgiem un tālredzīgiem, norāda kompānijā.
Apkopotie dati liecina, ka visbiežāk ielaušanās notiek laika posmā no pulksten 2 līdz 4 naktī, kad ir tumšs. "Tumsa ir zagļa labākais draugs. Jo lielāka tumsa, jo viņš nemanāmāk var darboties. Iedegta gaisma ir ieteicama arī tādēļ, ka tā pievērš garāmgājēju uzmanību," klāsta Začs. Nav obligāti jāatstāj ieslēgts parastais apgaismojums – iespējams izmantot speciālus sensorus, kas ieslēdz gaismu, reaģējot uz kustību, siltumu u.tml.
"Grifs AG" dibināts 2002. gadā. Latvijas kapitāla apsardzes uzņēmums darbojas visās trijās Baltijas valstīs, nodarbinot 1600 cilvēkus.