'Kuri var palikt ārpusē': par ko bažas veselības apdrošināšanas priekšvakarā
Foto: LETA

Viena no iedzīvotāju grupām, par kuru bažas valsts veselības apdrošināšanas priekšvakarā, ir cilvēki ar III grupas invaliditāti, atzīst Tiesībsarga birojā un pacientu organizācijā "Sustento". Atšķirībā no personām ar I un II grupas invaliditāti, kuras automātiski apdrošina valsts, viņiem par sevi būs jāparūpējas pašiem līdz 2021. gadam, kad arī viņiem plānota šāda aizsardzība. Tiesa, ne tikai viņu situācija raisa satraukumu.

Tiesībsarga birojā bažas ir arī "par cilvēkiem, kuri paliek ārpusē sistēmā – piemēram, tie būs naturālās saimniecībās strādājošie," portālam "Delfi" saka iestādes pārstāve Ineta Rezevska

.Arī par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu atbildīgā Nacionālā Veselības dienesta (NVD) direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs atzīst, ka "lielākā iedzīvotāju grupa, kura mūs uztrauc, ir neformālie bezdarbnieki – cilvēki, kuri dzīvo laukos un par kuriem valsts vienkārši nezina, viņi netiek šajā sociālās drošības tīklā".

"Sustento" pārstāve Iveta Neimane savukārt jautā: ja ir paredzēts tikai un vienīgi vienreizējs maksājums, lai neapdrošinātie pievienotos sistēmai, vai daudzi to spēs samaksāt. Proti, lai nākamajā gadā varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, jāsamaksā gan par šo, gan nākamo gadu. Kopumā pa abiem gadiem tie ir 206,40 eiro jeb par 2018. gadu 51,60 eiro un 2019. – 154,80 eiro.. NVD atzīst, ka par šo vai nākamo gadu jāmaksā vienā maksājumā, un pa mēnešiem nevar. Savukārt par 2020. gadu vien iemaksa būs vēl lielāka – 258 eiro

Jaunā kārtība, kas Latvijas iedzīvotājus dalīs apdrošinātajos un neapdrošinātajos, proti, ieviesīs pilnā un pamata groza sistēmu, stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Vai ārsti zinās jauno kārtību?

Bažas ir arī par to, vai visi ārsti pārzinās jauno kārtību, un, vai strīdīgā situācijā, vairoties no iespējamām sankcijām, kādam pacientam neatteiks palīdzību, saka "Sustento" pārstāve Neimane.

20. decembrī "Latvijas Avīze" vēstīja, ka ģimenes ārstiem joprojām nav skaidrs, "kā viņi varēs identificēt, kuram pacientam pienākas tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība un vēl daži medicīniskie pakalpojumi, bet kurš par valsts budžeta naudu varēs saņemt daudz plašāku medicīnisko pakalpojumu grozu". Šīs publikācijas dienā NVD visiem līgumpartneriem, arī ģimenes ārstiem, nosūtīja vēstuli ar skaidrojumu.

"Vēstulē ir aprakstīti apmaksas nosacījumi visiem pamata groza pakalpojumiem. Instrukcija ir tāda, ka, ja 1. janvārī rodas tehniskās problēmas ar statusa noteikšanu, tad ir lietojams veco pakalpojuma saņēmēju reģistrs,"skaidro Labsvīrs. Proti, tehnisku problēmu gadījumā pacientus nedalīs apdrošinātos un neapdrošinātos, bet visiem tiks pilnais grozs.

Paradokss ar III grupas invaliditāti

Tiesībsarga birojs jau iepriekš kritizēja to, ka valsts apdrošināto lokā nav personas ar III grupas invaliditāti, un norādīja uz to Saeimas deputātiem. Tomēr viņus parlaments finansiālu apsvērumu dēļ nolēma iekļaut valsts apdrošināto lokā tikai no 2021. gada.

"Neesam ar to mierā. Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija paredz, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz augstāko iespējamo veselības līmeni," uzsver Tiesībsarga biroja pārstāve Rezevska.

Viņa arī norāda uz paradoksu: "Mēs zinām, ka trešā grupa, jā, var strādāt, un mēs arī zinām to, cik iekļaujošs ir darba tirgus. Ne visi var atrast darbu un strādāt atbilstoši savām spējām. Viņi bieži strādā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā, jo nevar darboties ar pilnu jaudu sava veselības stāvokļa dēļ. Tagad sanāk, ka no tā jāatsakās un jāstājas bezdarbniekos, jāmaksā iemaksas vai jāaiziet pelēkajā zonā".

Arī "Sustento" pārstāve Neimane kritizē pieņemto kārtību. Viņa atgādina, ka Invaliditātes likumā rakstīts, ka III invaliditātes grupas gadījumā darbspēju zaudējums ir 25 - 59 procentu apmērā. "Ja ir ap 50 procentu darbaspēju, tad var strādāt pusslodzi nekaitējot veselībai. Liela daļa šo pacientu ir ar hroniskām saslimšanām. Iznāk tā, ka mēs esam izslēguši vienu no jūtīgām grupām," saka Neimane.

Viņasprāt, ieviešot jauno kārtību, bija jānosaka vismaz pusgadu ilgs pārejas periods, jārīko milzu informatīvā kampaņa, savukārt brīvprātīgie maksājumi, lai pievienotos sistēmai, jāsadala pa mēnešiem, lai iedzīvotāji spētu tos samaksāt.

Ko paredz apdrošināšana

No 1. janvāra gan iedzīvotāji, gan ārsti e-veselības portālā redzēs pacienta statusu, vai pienākas pilnais vai pamata pakalpojuma grozs.

No šīs dienas iedzīvotāji varēs saņemt vai nu pilnu (kā šobrīd) vai pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozu atkarībā no tā, vai ir apdrošināti vai neapdrošināti. Piemēram, neapdrošinātie varēs par valsts naudu saņemt pamata grozu – piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsta aprūpi un vairākus izmeklējumus, uz kuriem var nosūtīt ģimenes ārsts. Taču nevarēs saņemt valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, plānveida ārstēšanos slimnīcā vai valsts kompensējamās zāles. To varēs darīt tikai par maksu vai arī būs jāpievienojas apdrošināšanas sistēmai, veicot brīvprātīgās iemaksas.

Apdrošināti savukārt būs legālie darba ņēmēji, kuri strādā vispārējā nodokļu režīmā, un valsts apdrošinātie,piemēram, tajā skaitā bērni, pensionāri, skolēni, pilna laika studenti, personas ar I un II grupas invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, bāreņi, viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem un vēl citi.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša Lasāmgabali Latvijas Avīze NVD Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form