Kurzemē iespējams novērot Venēras tranzītu, Rīgā traucē mākoņi
Foto: Reuters/Scanpix

Kurzemes pusē lieliski var vērot reto astronomisko parādību - Venēras pāriešanu pāri Saules diskam jeb Venēras tranzītu, bet Rīgā to traucē skatīt mākoņi, to intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš.

Viņš sacīja, ka Rīgā lielākā daļa Venēras tranzīta vērotāju atrodas Ķīpsalā, taču reto parādību traucē vērot mākoņi. "Rīgā mākoņu josla ir mazkustīga. Ceru, ka pēc 15 - 20 minūtēm mākoņi izklīdīs un uz brīdi varēs novērot reto parādību," teica Krastiņš.

Savukārt Kurzemes pusē laiks ir skaidrs un mākoņi tur ir izklīduši. "Tur lieliski var vērot, piemēram, Talsos, Saldū [..]," teica Krastiņš. Trešdien līdz plkst.7:54 Venēra "noies no saules, piebilda biedrības vadītājs.

Vēlāk Krastiņš Latvijas Radio atzina, ka neilgi pirms Venēras tranzīta noslēguma mākoņi debesīs virs Rīgas nedaudz izklīda un arī galvaspilsētā bija iespējams novērot reto parādību.

Viņš sacīja, ka Venēras tranzīta brīdī uz Saules fona var redzēt melnu punktu – otru Saulei tuvāko planētu. Iepriekš šo parādību varēja novērot pirms astoņiem gadiem, bet nākamreiz tā būs vērojama tikai pēc 105 gadiem.

Venēras tranzīts novērojams no saullēkta, kad tranzīts jau būs aptuveni pusē, līdz tā noslēgumam plkst.7.54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais trešais kontakts notiks plkst.7.37.

Venēras tranzīta laikā otrā Saulei tuvākā planēta Venēra vizuāli novietojas starp Sauli un Zemi, veidojot uz Saules diska nelielu apaļu "ripu", kas dažu stundu laikā pārslīd pāri Saules diskam. Šajā gadījumā uz Zemes tumšāks nepaliek, kā tas ir novērojams Saules aptumsumu laikā. Venēras tranzīta novērojumu laikā vizuāli interesanti ir brīži, kad Venēra uziet uz Saules diska un noiet no tā.

Lai arī iepriekšējais Venēras tranzīts bija novērojams relatīvi nesen, 2004.gadā, Venēras pāriešana pāri Saules diskam ir diezgan reti novērojama astronomiska parādība. Piemēram, 20.gadsimtā tā nebija notikusi ne reizi. Pirms 2004.gada Venēras tranzīts bija vērojams 1639., 1761., 1769., 1874. un 1882.gadā, savukārt nākamā reize būs tikai 2117.gadā.

Aculiecinieku foto: Interesenti vēro Venēras tranzītu:


Source

www.DELFI.lv

Tags

Astronomija Venera
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form